Mēs savā teritorijā cīnāmies no 2017. gada, kad satikām pirmos skaisto eksemplāru. Pagājušā gadā norobežojām savu teritoriju ar ēnošanas tīklu pie žoga. Kāds pārlīda, bet tie bija daži, plus pievērsa problēmu vietām otrpus žoga. Pirmo iesākām nolasīt pie žoga publisko daļu. Tur cīņu uzsākām jūlija sākumā pirms gada. Šogad pirmajā reizē nolasījām tur ap 50 lieliem gliemežiem, visi viena izmēra. Savukārt, vakar pēc lietus tur neatradām vairs nevienu. Starp šīm lasīšanām, atradām pa kādam, bet tie jau bija tikai daži. Plus šogad izaicinājumu ir sagādājušas strupastes ar saviem alu labirintiem. Kaķis ķer šīs, mēs aizberam alas, lai gliemeži nesalien tajās iekšā un, lai nesāktu veidot migas.
Otrai robežai blakus ir industriālā zona. Tur cīņu uzsākām pagājušā gada jūlija beigās. Lasījām gada daudz litrus, tas jau bija laiks, kad gliemeži aktīvi dēja savas olas. Šogad pirmajā lasīšanas reizē salasījām 4,5 litrus. Sarunājām ar kaimiņiem, ka viņi likvidēs zaru kaudzi, uzreiz pēc tam nolasījām visus bēgošos gliemežus. Savukārt, vakar pēc lietus, salasījām vairs ap kādu litru gliemežu. Galvenokārt viņu teritorijas otrajā malā. Pie mūsu žoga, vairs tikai daži.
Īpašie novērojumi, ja sausajā laikā bija pamatā maza izmēra gliemeži, tad pēc lietus noteiktās vietās bija lielie eksemplāri.
Kā arī šogad pašvaldība mūsu ciemā arī palīdz ierobežot Spānijas kailgliemezi. Kopā varam daudz!
Tikmēr mūsu teritorijā, ir iestājies miers, apsekojam vakarā teritoriju, ne katru vakaru, bet ja kāds tomēr būtu iekļuvis, tad ar to ir jātiek galā līdz pēdējam.
Neliels stāstiņš no spoki.lv:
"Mana meita uzcēla "slimnīcu" gliemežiem un atrada vairāk nekā 30 "pacientus", kuri tagad bēg, kas ir traģēdija... Vecāku grāmatas mani tam nesagatavoja."