Ārējie resursi

Tuvojoties pavasarim un gatavojoties lauku un dārza darbiem, daudzus, kuri saskārušies ar invazīvajām sugām savā teritorijā un apkaimē, jau atkal nodarbina prāts, kā ar tām cīnīties. Tā, piemēram, pēdējos gados Latvijā strauji izplatās invazīvais Spānijas kailgliemezis. Ne viens vien atzinis, ka tikt ar tiem galā ir ļoti grūti, arī nodarītā skāde ir liela - tie apdraud dabiskos biotopus, laukaugus, arī mājdzīvnieku veselību.

Iveta Jakubāne – malakoloģe, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE-IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.

Kaspars Žūriņš – direktors, Latvijas Lauku konsultāciju centrs Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE-IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.

Augi un dzīvnieki, kas ir drauds bioloģiskajai daudzveidībai, to izcelsme, izplatība un risinājumi cīņā ar tiem – tā ir tēma, par kuru šogad plašāk sabiedrībai vēsta “Dabas koncertzāle 2021”. Projekta gaitā izveidoti vairāki pamācoši video, koncertieraksts un visā Latvijā izvietoti jauni vides objekti par invazīvajiem augiem un dzīvniekiem. Kopā tie veido izziņas taku tīklu, viens no tās pieturpunktiem atrodas pie Jaundomes muižas Krāslavas novadā.

Dabas koncertzāles 2021. gada tēma – invazīvās sugas. Invazīvās floras un faunas ekspansīvais raksturs apdraud vietējo augu un dzīvnieku sugu pastāvēšanu to dabiskajos biotopos, laika gaitā mainot biotopu struktūru. Visjutīgākās sugas neiztur konkurenci un var pat izzust. Zūdot bioloģiskajai daudzveidībai, samazinās ekosistēmu noturība, tādējādi teritoriju vairāk ietekmēs dažādi faktori, piemēram, klimata pārmaiņas un antropogēnā ietekme.

Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) ir ieviesies Latvijā, pārvadājot augsni, kompostu vai dekoratīvo augu stādus, pie kuru saknēm vai podos var atrasties pieauguši kailgliemeži, nepieauguši īpatņi vai olas. Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem. Tas rada apdraudējumu Latvijas dabai: negatīvi ietekmējot vietējās sugas un biotopus, krustojas ar vietējām sugām, pārnēsā dzīvnieku un augu slimību ierosinātājus un ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis.

Zinātniskais nosaukums Arion vulgaris. Vai zināji? Tie ir hermafrodīti (tiem ir gan sieviešu, gan vīriešu orgāni). Viņi dēj olas augsnē. Vienā vasarā tie var izdēt līdz 400 olām, kuru izšķilšanai nepieciešamas 3 līdz 5 nedēļas. Lielākā daļa barojas ar organiskām vielām: dzīvo augu lapām, ķērpjiem, sēnēm, dārzeņiem, garšaugiem, augļiem un ziediem. Daži no tiem ir plēsēji, kas ēd gliemežus, kailgliemežus un sliekas.  Šie skaistie, lēni kustīgie gliemeži var kļūt 80 līdz 120 mm gari.

Spānijas kailgliemeža maltītē nonācis tomāts.

Kāpurs ēd Spānijas gliemezi (Arion vulgaris). Tikmēr ar vēdera galā esošā orgāna palīdzību tas attīra pie sevis pielipušās gļotas.