Metodes - Gliemeža fiziska likvidēšana

Gliemezis, lai viņu varam būtiski ierobežot, ir nepieciešams likvidēt. Bieži dzirdam, ka gliemezi savācam un aiznesam kaut kur tālāk, uz mežu, pļavu, utt. Tas ir labākais veids kā gliemezim radīt neierobežotas platības Latvijas mērogā. Gliemezis ir jālikvidē!

Gliemezi varam likvidēt:

  • Tehniski sašķeļot, sagriežot - nospiest vai nobradāt ir grūti, gliemezis ir diezgan plastisks un izturīgs. Lielos īpatņus, ieteicams tāpat savākt, jo tajos var būt oliņas, kas pēc gliemežu likvidēšanas var turpināt attīstīties un kļūt par gliemezi.
  • Salasot slēgtos traukos. Varam pievienot beigās klāt sāli, kādu mēslojumu. Varam novietot saulainā vietā. Pie beigtiem gliemežiem pieberot klāt jauno lasījumu, jaunie gliemeži ātri ies bojā.
  • Varam dedzināt, būs gan grūti, ja salasām pilnu 10 litru spaini. 
  • Varam atstāt sadurtus gliemežus uz iesmiņiem saulainā vietā.
  • Apliet ar verdošu ūdeni, sasaldēt.
  • Varam piebērt sāli spainī. 

 

Gliemezi tālāk utilizējam pāris dienas pēc gliemeža bojāejas, lai nepaliktu tajos dzīvas oliņas. Beigtos gliemežus varam aprakt. 

Pieredze
  • Gliemežus likvidējot slēgtos traukos un tam pievienojot, piemēram, sāli, trauks ir grūtāk tīrāms, jo gliemezis izdala daudz gļotas.
  • Nepatīkams skats un smaka ir abos gadījumos.  
  • Ja nav izmantots sāls likvidācijai un pietiekoši ilgi ir nostāvējis, to droši varam likvidēt, ierokot zemē. 

 

Ja patika, padalies!

Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) ir ieviesies Latvijā, pārvadājot augsni, kompostu vai dekoratīvo augu stādus, pie kuru saknēm vai podos var atrasties pieauguši kailgliemeži, nepieauguši īpatņi vai olas. Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem. Tas rada apdraudējumu Latvijas dabai: negatīvi ietekmējot vietējās sugas un biotopus, krustojas ar vietējām sugām, pārnēsā dzīvnieku un augu slimību ierosinātājus un ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis.

Esi uzmanīgs, jo Latvijā mīt arī vietējā, Latvijas bioloģisko daudzveidību neapdraudoša un aizsargājama suga – tumšais kailgliemezis (Limax cinereoniger).

Sugas apraksts

Pieauguša kailgliemeža ķermeņa garums ir 7-14 cm. Krāsa var būt dažāda, taču visbiežāk tā ir brūngani netīri pelēkzaļa. Gliemeži var būt arī brūngani, oranžīgi vai pelēcīgi, retāk melni. Pēda gandrīz balta vai pelēka, bez pēdas rieviņām. Gļotas uz pēdas pārsvarā ir bezkrāsainas, bet uz ķermeņa virsmas parasti tās ir dzeltenīgas vai oranžīgas. Uz ķermeņa virsmas labi izteikti lieli un iegareni kārpiņveida izcilnīši.

Nepieaugušiem īpatņiem ķermeņa abos sānos ir tumša josla, bet pieaugušie kailgliemeži ir vienkrāsaini.

Spānijas kailgliemezi var sajaukt ar sarkano kailgliemezi (Arion rufus) un melno kailgliemezi (Arion ater).

Invāzijas ceļi

Ieviesies, pārvadājot augsni, kompostu vai dekoratīvo augu stādus, pie kuru saknēm vai podos var atrasties pieauguši kailgliemeži, nepieauguši īpatņi vai olas.

Dabiskie izplatīšanās ceļi ir ceļmalas, grāvju malas un ūdenstilpju piekrastes. Suga var izplatīties pa neapsaimniekotiem zālājiem, krūmājiem un mežiem. Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem.

Dzīvotnes raksturojums

Latvijā sastopams dārzos, tīrumos, apstādījumos, ceļmalās, grāvjmalās, kapsētās, ūdenstilpju krastos, kāpās, mežos un pļavās.

Iepazīsti invazīvās sugas un iesniedz savus novērojumus vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”!

Šonedēļ Rīta panorāmā turpinām sižetu sēriju, kas veltīta padomiem dārza darbos. Kolēģis Uldis Birziņš visu šo nedēļu jums stāstīs, kā cīnīties ar dažādiem kaitēkļiem. Pirmais sižets veltīts gliemežiem. Kā mēģināt ar tiem cīnīties, Uldis devās skaidrot uz Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī.

Lietainā vasara rada paradīzes apstākļus – gliemežiem. Kaitēklis šobrīd strauji izplatās vācu dārzos. Kā atbrīvoties no pretīgajiem kaitēkļiem? Vispirms vētras un tagad arī šis: Pēc lietus – vai drīzāk šajās dienās: starp lietusgāzēm – nāk gliemeži. Tagad viņi ir bieži redzami, šie briest, sarkanie īpatņi, uz takām un dārzos, jo laikapstākļi viņiem ir gandrīz ideāli. Gliemežiem patīk mitrs siltums, taču tie īpaši nenovērtē tiešus saules starus. Sarkanīgie kaitēkļi, kas tagad bieži tiek novēroti, pieder pie Spānijas gliemežu sugām. Šiem dzīvniekiem sals nepatīk, tāpēc tie paliek aprakti zemē, līdz apkārtējā temperatūra atkal paaugstinās virs desmit grādiem. Šogad bija daudz vēlo salnu; stiprā salnā bez aizsargājošas sniega segas daudzi dzīvnieki gāja bojā. Izdzīvojušie sākumā auga nedaudz lēnāk. Bet tagad tie ir panākuši silto un mitro apstākļu dēļ, ir pilnībā pieauguši - un ļoti aktīvi. Spānijas kailgliemezis ēdīs gandrīz visu, ko vien var paņemt uz mutes. Un ne tikai.Gliemežiem ir lieliska oža. Īpaši labi smaržojošiem gardumiem, piemēram, baziliku vai tabakas augiem, viņi labprāt dodas arī tālajā ceļā no kaimiņu dārza. Šī suga Vācijā pastāv tikai gandrīz 50 gadus. Tas, iespējams, nāk no Ibērijas pussalas. No turienes tas, iespējams, nonāca kā bezsaimnieks dārzeņu kastēs un augsnē uz ziemeļu platuma grādiem — un palika: Centrāleiropā pieaugušiem īpatņiem ir tikai daži dabiski plēsēji. Vācijā tādi dzīvnieki kā krupji, eži un stārķi parasti nodrošina, ka gliemeži neizplatās pārāk daudz. Taču Spānijas kailgliemežus daudzi nicina. Jo to gļotas ir ļoti rūgtas un padara mīkstmiešus neēdamus.

Gliemeži ātri vairojas

Heike Reise ir biologs un eksperts sauszemes gliemežu jautājumos Senkenberga muzejā Gērlicā. Viņu īpaši satrauc spāņu kaliemežu triumfs Vācijas dārzos. Pat eksperti joprojām īsti nesaprot, kāpēc suga ir tik veiksmīga. Reizei ir aizdomas, ka tas galvenokārt saistīts ar divām lietām. Spānijas gliemezis ir īpaši ieinteresēts izpētīt un uzdrīkstēties. Un: Tas var ļoti efektīvi vairoties. Ja viņai trūkst partnera, viņa var sevi apaugļot. Turklāt Spānijas kailgliemezis var pāroties arī ar sarkano kailgliemežu, kura dzimtene ir mums. Viens dzīvnieks viens pats izdēj līdz 400 olām, galvenokārt vasaras beigās. Ja gliemezis ir veiksmīgi vairojies, tas iet bojā.

Nekad nepakļaujiet savvaļā

Līdz šim Spānijas kailgliemezis galvenokārt atrasts cilvēku tuvumā – dārzos, zaļajās malās un kapsētās. Un, pēc biologa Reisa domām, tam vajadzētu palikt. Viņa saka, ka nav iespējams vispār novērtēt, kādu ietekmi gliemji varētu atstāt uz dzīvniekiem un augiem mežos un dabiskajās pļavās. Šeit vislielākās briesmas rada labvēlīgi, dzīvniekus mīloši dārznieki, kuri bieži vien gliemežus vienkārši izmet organisko atkritumu tvertnē vai, vēl ļaunāk, izlaiž savvaļā. Pēc eksperta domām, dabai un dārzniekiem vislabāk ir iznīcināt kaitēkļus. Jo tādi populāri sadzīves līdzekļi kā mizu mulča, kafijas biezumi vai zāģskaidas īsti neattur gliemežus. Turklāt tās tiek izskalotas vēlākais pēc nākamā lietus. Taču problēmas rada arī alus slazds: tas pievelk ne tikai gliemežus, bet arī romiešu gliemežus un citus gliemežus ar gliemežvākiem. Romiešu gliemeži Vācijā ir kļuvuši reti sastopami, tāpēc tie ir aizsargāti. Tie ir arī ļoti noderīgi: cita starpā tie ēd jaunos gliemežus. Pat tie, kas kaisa organiskās gliemežu granulas, noķers daudzus dzīvniekus, kas dārzā nenodara nekādus postījumus. Preparāti arī nav ūdensizturīgi. Labākajos gliemežu laikapstākļos ir jākaisa vairāk.

Pārlej ar karstu ūdeni vai pārgriež

Tomass Vāgners no Bundesverband deutscher Gartenfreunde iesaka kombinēt divus pasākumus: viņš aizsargā vērtīgus augus, piemēram, baziliku, ko iecienījuši gliemeži, ar tā sauktajiem gliemežu žogiem. Citādi viņš zvēr pie mehāniskas slepkavības: “Vienkārši ar dārza šķērēm drosmīgi izgriez gliemežus.” Lielas dzīvžoga šķēres ir vēl labākas, jo tad nevajag tik dziļi noliekties. Ja šis variants jums ir pārāk sarežģīts, varat arī savākt gliemežus spainī un pēc tam apliet tos ar verdošu ūdeni. Dzīvniekiem jābūt labi pārklātiem ar ūdeni. Gliemežu eksperte Reise dod priekšroku šim variantam. "Dzīvnieki mirst uzreiz un lieki necieš," viņa saka. Nekādā gadījumā nedrīkst lietot sāli vai cepamo pulveri. Lai gan mīkstmiešiem nav tādu smadzeņu kā mums, cilvēkiem, viņi joprojām uztver stimulus uz ādas. Ja tos apkaisa ar sāli, tie saraujas un izžūst, jo gliemeži lielākoties sastāv no ūdens. Cepamā soda kopā ar ūdeni gliemežnīcā izraisa reakciju, kas rada ogļskābi. Neatkarīgi no tā, vai tas ir sāls vai cepamais pulveris: ir nepieciešamas dažas sekundes, līdz kaitēkļi nomirst - sāpīga un nevajadzīga mokas.

Sagatavojies nākamajam gadam

Gliemežu medības ir visveiksmīgākās parastos vasaras laikapstākļos vakara stundās. Kad saule noriet un kļūst vēsāks un mitrāks, dzīvnieki iznāk no paslēptuves. Bet var arī pašiem izveidot tiem slēptuves un tad tur pārsteigt gliemežus. Ja jūs uzturēsit savas gultas ļoti kārtīgas, pastāv liela iespēja, ka tās sakrāsies zem rūpīgi novietota kartona vai dēļa. Neatkarīgi no tā, kā jūs nokaujat gliemežus, liemeņus vislabāk noskalot tualetē. Vai arī varat tos iemest kompostā. Tas vienlaikus rada vilinājumu, jo gliemeži ir kanibāli: tos piesaista savu mirušo biedru smarža. "Ikvienam, kurš vēlas novērst gliemežu mēri nākamajam gadam, tūlīt pēc ražas novākšanas ir pareizi jākaplē dobes," iesaka dārzkopības eksperts Tomass Vāgners. Tādā veidā jūs iznīcināt svaigus sajūgus.

Iveta Jakubāne – malakoloģe, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE-IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu. LLKC semināru rīko sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Daugavpils universitāti.

Salasītais gliemežu spainītis 2. jūnijā Vilkmuižas ezera pastaigu takā. Lasīšana prasīja pāris stundas. Gliemežu likvidēšanas process ar sāli.

Vasara ir laiks, kad mazdārziņu īpašnieki sāk novākt ražu, bet Jelgavas pievārtē dārzu saimniekiem šogad atliek vien noskatīties uz sagrauztajām pupiņu, kāpostu un pat puķu lapām. Neskartas ir tikai begonijas un tomāti siltumnīcā. Šīs postažas vaininieki ir Spānijas kailgliemeži, kam pēdējo gadu Latvijas siltās ziemas un lietainās vasaras ir izdzīvošanai ļoti labvēlīgas. Stāsta TV Spektrs.

Pēc pagājušās nakts lietusgāzēm šorīt no zemes izlīduši simtiem Spānijas kailgliemežu. Tie tā vien tīko notiesāt dārziņu īpašnieku rūpīgi iedēstītos stādus. Ar nelūgto viesi dārziņu īpašnieki, īpaši Zemgalē un Pierīgā, cīnās jau vienpadsmit gadus, bet to izplatība un apjomi aizvien palielinās. Turpina Zemgales TV.

2009. gadā Latvijā pirmo reizi tika konstatēta mūsu dabā invazīva suga – Spānijas kailgliemezis. Kopš tā brīža Spānijas kailgliemeža populācija pie mums ir krietni pieaugusi un tas ir pielāgojies mūsu klimata apstākļiem. Ir vietas Latvijā, kur šie gliemeži tiek vākti burtiski ar spaiņiem. Ar ko ir bīstama šī gliemežu suga, kā to atpazīt savā dārzā un kāpēc eksperti aicina līgotājiem svētku dienās palīdzēt Latvijas dārzos, laukos un pļavās apkarot šo kaitēkli? To redzēsiet kolēģa Ulda Birziņa sižetā.

Zaļā Latvija - Spānijas kailgliemeži un Sosnovska latvānis, Sigulda, 01/07/2021 Vairāk lasīt https://www.la.lv/bez-latvana-ir-citi... Komentē: Madara Briede, AS "Latvijas Mediji" žurnāliste. Jēkabs Dzenis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LIFE for Species koordinators un projekta LIFE-IP LatViaNature eksperts. Invazīvo sugu pārvaldnieks https://reef.daba.gov.lv/public/lat/i... Latvānis https://www.vaad.gov.lv/lv/kas-ir-lat... Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowsky) https://lv.wikipedia.org/wiki/Sosnovs... Spānijas kailgliemeži: https://lv.wikipedia.org/wiki/Sp%C4%8... http://noverojumi.vaad.gov.lv/jaunumi... Publikācija: https://www.la.lv/bez-latvana-ir-citi... Video sižetu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Latvijas Mediji”, video autors: Dainis Bušmanis, 2021.