Latvijā ir divas invazīvas kailgliemežu sugas: Spānijas kailgliemezis un Melngalvas mīkstgliemezis.
Tās salīdzinot, abas ir izplatījušās gana plaši, bet vairāk postījumus redzam no Spānijas kailgliemeža darbiem. Melngalvas mīkstgliemezis ir visā manā dārzā, bet tos vairāk manu vietās pie augu beigtajām daļām, zem dēļiem, no rīta rasainā zālē. Būtiski kaitējumi dārzā netiek manīti.
Tuvojoties pavasarim un gatavojoties lauku un dārza darbiem, daudzus, kuri saskārušies ar invazīvajām sugām savā teritorijā un apkaimē, jau atkal nodarbina prāts, kā ar tām cīnīties. Tā, piemēram, pēdējos gados Latvijā strauji izplatās invazīvais Spānijas kailgliemezis. Ne viens vien atzinis, ka tikt ar tiem galā ir ļoti grūti, arī nodarītā skāde ir liela - tie apdraud dabiskos biotopus, laukaugus, arī mājdzīvnieku veselību.
Iespējams, kādam ir kāda inovatīva ideja, šobrīd Latvijā vēl neapzināta, kā tad invazīvās sugas apkarot, tāpēc pirmo reizi tiek rīkots mazo grantu konkurss, kurā kā prioritārās izvirzītas sešas invazīvās sugas - puķu sprigane, vārpainā korinte, Kanādas zeltslotiņa, ošlapu kļava, krokainā roze un Spānijas kailgliemezis.
“Idejas nāk, atsaucība ir liela, zvana no lielākās daļas Latvijas teritorijas. Ir bijuši zvani no Cēsīm, Madonas, Siguldas, Valmieras. Varianti tiešām ir visādi. Esmu dzirdējis variantus par radio viļņiem, par sāli, par baktērijām. Idejas ir, bet, ko lems mūsu komisija, kā tas viss tālāk būs, to jau tad redzēsim. Prioritāri ir tieši jaunas, nepētītas. Varbūt vienkārši omīte laukos dara kaut ko tādu, kas nav tā īsti Latvijā aktuāli šobrīd vēl. Varbūt tā viņas ideja ir ļoti laba,” saka Edgars Dzelme, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības konsultants.
Pirmajā grantu konkursā pieejami 20 000 eiro, vienam projektam paredzot no 1000 līdz 5000 eiro. Par priekšrocību tiks uzskatīta, ja pretendenti veidos sadarbības grupas - kaimiņš ar kaimiņu, saimnieks ar saimnieku. Saņemtās idejas vērtēs ekspertu komisija. Labāko un inovatīvāko ideju autoriem, kuri saņems finansējumu metodes īstenošanai, tā būs jāīsteno divu gadu laikā.
Dabas koncertzāles 2021. gada tēma – invazīvās sugas. Invazīvās floras un faunas ekspansīvais raksturs apdraud vietējo augu un dzīvnieku sugu pastāvēšanu to dabiskajos biotopos, laika gaitā mainot biotopu struktūru. Visjutīgākās sugas neiztur konkurenci un var pat izzust. Zūdot bioloģiskajai daudzveidībai, samazinās ekosistēmu noturība, tādējādi teritoriju vairāk ietekmēs dažādi faktori, piemēram, klimata pārmaiņas un antropogēnā ietekme. Koncertfilma “Invasivus” → https://ej.uz/invasivus #DabasKoncertzāle2021 #NatureConcerthall #invasivus Projekts tiek īstenots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. __ Dabas koncertzāle ir dabas, mūzikas, zinātnes, video mākslas, dramaturģijas simbioze. Tas ir izzinošs, interaktīvs noskaņu pasākums brīvā dabā, kas notiek Latvijā kopš 2006. gada. Facebook → http://fb.me/natureconcerthall Instagram → https://www.instagram.com/natureconce... Spotify → https://sptfy.com/540m Bandcamp → https://natureconcerthall.bandcamp.com Apple Music → https://music.apple.com/us/artist/nat...
Augi un dzīvnieki, kas ir drauds bioloģiskajai daudzveidībai, to izcelsme, izplatība un risinājumi cīņā ar tiem – tā ir tēma, par kuru šogad plašāk sabiedrībai vēsta “Dabas koncertzāle 2021”. Projekta gaitā izveidoti vairāki pamācoši video, koncertieraksts un visā Latvijā izvietoti jauni vides objekti par invazīvajiem augiem un dzīvniekiem. Kopā tie veido izziņas taku tīklu, viens no tās pieturpunktiem atrodas pie Jaundomes muižas Krāslavas novadā.
“Dabas koncertzāles” uzmanības centrā šogad ir nevis aizsargājami, bet invazīvi augi. Informācija par tiem trīs valodās apkopota 15 jaunos interaktīvos vides objektos. Katrs no tiem krāsu ziņā ir citādāks un vēsta par bioloģisko daudzveidību apdraudošām sugām, piemēram, Jaundomes muižas dabas takā tā ir zeltslotiņa.
“Tieši šis vides objekts ir ļoti pieskaņots Kanādas zeltslotiņas tiem dabiskajiem toņiem. Izmantojot speciālu programmu, var pienākt un noskenēt QR kodu. Atvērt video gidu, kurš izstāstīs visu informāciju un arī parādīs, kā tas dabā izskatās, kur arī aug un kā cīnīties ar šo augu. “Dabas koncertzālei” radīti arī dažādi muzikālie skaņdarbi, kurus arī var noklausīties interneta vietnē,” norāda Līga Vaivode, Jaundomes muižas Vides izglītības centra vadītāja.
“Varētu šķist tā jocīgi, ka stendi - informācijas objekti - ir uzstādīti ziemas periodā, bet, manuprāt, tas ir laiks, kad tieši iepazīt šo te sugu, jo ar dažām no tām ir jācīnās jau tiklīdz viņa sākusi dīgt, pirms vēl viņa ziedēs. Ja mēs tos vides objektus izvietojam vasaras vidū, tad jau varbūt ir nedaudz par vēlu,” saka Regīna Indriķe, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja.
Dabas aizsardzības speciālisti aicina iedzīvotājus iepērkot nezināmas izcelsmes augus no citām valstīm, būt vērīgākiem, jo nereti invazīvo sugu izplatību veicina tieši neziņa un nepareiza rīcība. Par apdraudējumu vietējai bioloģiskajai daudzveidībai var ziņot tiešsaistē DAP vietnē par invazīvo sugu pārvaldnieku. “Cīnīties ar šīm te sugām, kādu varbūt izrokot, izravējot kā Tatārijas salātu vai krokaino rozi, ar latvāni tur ir daudz nopietnāka cīņa. Kanādas zeltslotiņa, puķu spriganes – tās atkal pļaušana pirms vēl nav noziedējušas un izsējušās. Savācot šos te augus, nelikt tos komposta bedrēs, tādējādi veicinot vēl izplatību, bet vienmēr domāt, kā savākt, lai šī te sēkla neapzināti netiek izplatīta tālāk,” saka Regīna Indriķe.
Vides objekti veltīti Spānijas kailgliemezim, ošlapu kļavai, krokainajai rozei kāpu zonā un citām invazīvajām sugām. Tie izvietoti nacionālo dabas parku teritorijās, gan tuvāk pilsētām. “15 vietas - Kolkas rags, Šlīteres bāka, Papes dabas parks, Mērsrags, Randu pļavas, Salacas ieleja. Latgalē viens objekts, kas veltīts puķu spriganei, ir izvietots pie Sventes ezera, savukārt pie Lubāna mitrāja informācijas centra pie Aiviekstes hidromezgla ir vides objekts, kas veltīts latvānim,” stāsta Regīna Indriķe.
“Dabas koncertzāles” aktivitātes norit jau vairāk nekā 15 gadus. Tās sociālo mediju lapās, sākot ar 13. decembri, būs pieejami arī izzinošu sarunu ieraksti ar zinātniekiem un mūziķiem.
Kaspars Žūriņš – direktors, Latvijas Lauku konsultāciju centrs Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE-IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu. LLKC semināru rīko sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Daugavpils universitāti.
Zaļā Latvija - Spānijas kailgliemeži un Sosnovska latvānis, Sigulda, 01/07/2021 Vairāk lasīt https://www.la.lv/bez-latvana-ir-citi... Komentē: Madara Briede, AS "Latvijas Mediji" žurnāliste. Jēkabs Dzenis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LIFE for Species koordinators un projekta LIFE-IP LatViaNature eksperts. Invazīvo sugu pārvaldnieks https://reef.daba.gov.lv/public/lat/i... Latvānis https://www.vaad.gov.lv/lv/kas-ir-lat... Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowsky) https://lv.wikipedia.org/wiki/Sosnovs... Spānijas kailgliemeži: https://lv.wikipedia.org/wiki/Sp%C4%8... http://noverojumi.vaad.gov.lv/jaunumi... Publikācija: https://www.la.lv/bez-latvana-ir-citi... Video sižetu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Latvijas Mediji”, video autors: Dainis Bušmanis, 2021.