Spānijas kailgliemezis - Barība

• Spānijas kailgliemezis dārzā nodara nopietnus postījumus, nograuž visu, kas viņam gadās garšīgs pa ceļam. Dārzeņi praktiski visi viņam ir ēdami. Ar puķēm tas ir gudrs, neēdīs indīgos augus, līdz ar to tās paliks neskartas mūsu puķu dobēs. Gliemezim ļoti garšo maigās zaļās salātu lapiņas, zemeņu ogas, dārzeņu laksti un saknes.  Mazāk uzturēsies zālājos ar graudzālēm.
• Gliemezis apdraud mūs tikai ne ar ražas bojāšanu, gliemezis pārnēsā E coli baktērijas, kuras nokļūst uz ogām, augļiem, kuriem tas būs pārlīdis pāri. Līdz ar to savā dārzā, ja ir šis mošķis, nevari garām ejot paņemt zemeņu ogu no dobes un to apēst. To vispirms rūpīgi ir jāmazgā. Ja būs sagrauzta oga, neliksi to sev galdā. Attēlos redzamos augus, kur uz tiem ir 20-30 gliemeži, es jau vairs nespētu iedomāties savās pusdienās.
• Tāpat gliemezis var pārnēsāt slimības mājlopiem.
• Sabojāt lielsaimnieku ražas.
• Uzbrukt putnu mazuļiem.
• Uzbrukt citiem gliemjiem, gliemežu sugām krustojoties, vietējās sugas izzūd. Spānijas kailgliemezis var krustoties ar Melno kailgliemezi un Sarkano kailgliemezi.
• Samazina īpašuma tirgus vērtību.

Spānijas kailgliemezis ēd savu beigto sugas brāli.

Spānijas kailgliemeža maltītē nonācis tomāts.

Spānijas kailgliemezis vakariņu laikā.

Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) ir ieviesies Latvijā, pārvadājot augsni, kompostu vai dekoratīvo augu stādus, pie kuru saknēm vai podos var atrasties pieauguši kailgliemeži, nepieauguši īpatņi vai olas. Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem. Tas rada apdraudējumu Latvijas dabai: negatīvi ietekmējot vietējās sugas un biotopus, krustojas ar vietējām sugām, pārnēsā dzīvnieku un augu slimību ierosinātājus un ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis.

Esi uzmanīgs, jo Latvijā mīt arī vietējā, Latvijas bioloģisko daudzveidību neapdraudoša un aizsargājama suga – tumšais kailgliemezis (Limax cinereoniger).

Sugas apraksts

Pieauguša kailgliemeža ķermeņa garums ir 7-14 cm. Krāsa var būt dažāda, taču visbiežāk tā ir brūngani netīri pelēkzaļa. Gliemeži var būt arī brūngani, oranžīgi vai pelēcīgi, retāk melni. Pēda gandrīz balta vai pelēka, bez pēdas rieviņām. Gļotas uz pēdas pārsvarā ir bezkrāsainas, bet uz ķermeņa virsmas parasti tās ir dzeltenīgas vai oranžīgas. Uz ķermeņa virsmas labi izteikti lieli un iegareni kārpiņveida izcilnīši.

Nepieaugušiem īpatņiem ķermeņa abos sānos ir tumša josla, bet pieaugušie kailgliemeži ir vienkrāsaini.

Spānijas kailgliemezi var sajaukt ar sarkano kailgliemezi (Arion rufus) un melno kailgliemezi (Arion ater).

Invāzijas ceļi

Ieviesies, pārvadājot augsni, kompostu vai dekoratīvo augu stādus, pie kuru saknēm vai podos var atrasties pieauguši kailgliemeži, nepieauguši īpatņi vai olas.

Dabiskie izplatīšanās ceļi ir ceļmalas, grāvju malas un ūdenstilpju piekrastes. Suga var izplatīties pa neapsaimniekotiem zālājiem, krūmājiem un mežiem. Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem.

Dzīvotnes raksturojums

Latvijā sastopams dārzos, tīrumos, apstādījumos, ceļmalās, grāvjmalās, kapsētās, ūdenstilpju krastos, kāpās, mežos un pļavās.

Iepazīsti invazīvās sugas un iesniedz savus novērojumus vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”!

Trīs spānieši ēd vienu slieku.

Gliemežu maltīte.