- Gliemezis savas mājvietas pamet, lai dotos barību meklējumos vakarā, kad zālē parādās rasa, visaktīvākie tie ir naktīs, un tie dodas atpakaļ mājās, kad pazūd zālē rasa. Ja dienā ir lietus, gliemeži aktīvi būs arī pēc lietus. Vakaros, kad dienā ir lijis, tie būs vēl aktīvāki.
- Gliemeži aktīvi būs labvēlīgos apstākļos no marta beigām līdz novembrim. Manā dārzā līdz šim pamanīti tika aprīļa beigās un septembrī paliekot vēsākam laikam tie praktiski vairs nebija atrodami. Savukārt, vietās, kur gliemeži ir ļoti daudz, gliemezi esmu redzējusi arī oktobrī.
- Gliemezis iet bojā zem -4 grādiem un virs + 25 grādiem. Bet tā kā gliemezis auksto un karsto laiku pavada savās mītnēs, tur temperatūra nebūs ne tik auksta, ne karsta, salīdzinot ar gaisa temperatūru.
Spānijas kailgliemezis - Paradumi
Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) ir ieviesies Latvijā, pārvadājot augsni, kompostu vai dekoratīvo augu stādus, pie kuru saknēm vai podos var atrasties pieauguši kailgliemeži, nepieauguši īpatņi vai olas. Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem. Tas rada apdraudējumu Latvijas dabai: negatīvi ietekmējot vietējās sugas un biotopus, krustojas ar vietējām sugām, pārnēsā dzīvnieku un augu slimību ierosinātājus un ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis.
Esi uzmanīgs, jo Latvijā mīt arī vietējā, Latvijas bioloģisko daudzveidību neapdraudoša un aizsargājama suga – tumšais kailgliemezis (Limax cinereoniger).
Sugas apraksts
Pieauguša kailgliemeža ķermeņa garums ir 7-14 cm. Krāsa var būt dažāda, taču visbiežāk tā ir brūngani netīri pelēkzaļa. Gliemeži var būt arī brūngani, oranžīgi vai pelēcīgi, retāk melni. Pēda gandrīz balta vai pelēka, bez pēdas rieviņām. Gļotas uz pēdas pārsvarā ir bezkrāsainas, bet uz ķermeņa virsmas parasti tās ir dzeltenīgas vai oranžīgas. Uz ķermeņa virsmas labi izteikti lieli un iegareni kārpiņveida izcilnīši.
Nepieaugušiem īpatņiem ķermeņa abos sānos ir tumša josla, bet pieaugušie kailgliemeži ir vienkrāsaini.
Spānijas kailgliemezi var sajaukt ar sarkano kailgliemezi (Arion rufus) un melno kailgliemezi (Arion ater).
Invāzijas ceļi
Ieviesies, pārvadājot augsni, kompostu vai dekoratīvo augu stādus, pie kuru saknēm vai podos var atrasties pieauguši kailgliemeži, nepieauguši īpatņi vai olas.
Dabiskie izplatīšanās ceļi ir ceļmalas, grāvju malas un ūdenstilpju piekrastes. Suga var izplatīties pa neapsaimniekotiem zālājiem, krūmājiem un mežiem. Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem.
Dzīvotnes raksturojums
Latvijā sastopams dārzos, tīrumos, apstādījumos, ceļmalās, grāvjmalās, kapsētās, ūdenstilpju krastos, kāpās, mežos un pļavās.
Iepazīsti invazīvās sugas un iesniedz savus novērojumus vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”!
Lietainā vasara rada paradīzes apstākļus – gliemežiem. Kaitēklis šobrīd strauji izplatās vācu dārzos. Kā atbrīvoties no pretīgajiem kaitēkļiem? Vispirms vētras un tagad arī šis: Pēc lietus – vai drīzāk šajās dienās: starp lietusgāzēm – nāk gliemeži. Tagad viņi ir bieži redzami, šie briest, sarkanie īpatņi, uz takām un dārzos, jo laikapstākļi viņiem ir gandrīz ideāli. Gliemežiem patīk mitrs siltums, taču tie īpaši nenovērtē tiešus saules starus. Sarkanīgie kaitēkļi, kas tagad bieži tiek novēroti, pieder pie Spānijas gliemežu sugām. Šiem dzīvniekiem sals nepatīk, tāpēc tie paliek aprakti zemē, līdz apkārtējā temperatūra atkal paaugstinās virs desmit grādiem. Šogad bija daudz vēlo salnu; stiprā salnā bez aizsargājošas sniega segas daudzi dzīvnieki gāja bojā. Izdzīvojušie sākumā auga nedaudz lēnāk. Bet tagad tie ir panākuši silto un mitro apstākļu dēļ, ir pilnībā pieauguši - un ļoti aktīvi. Spānijas kailgliemezis ēdīs gandrīz visu, ko vien var paņemt uz mutes. Un ne tikai.Gliemežiem ir lieliska oža. Īpaši labi smaržojošiem gardumiem, piemēram, baziliku vai tabakas augiem, viņi labprāt dodas arī tālajā ceļā no kaimiņu dārza. Šī suga Vācijā pastāv tikai gandrīz 50 gadus. Tas, iespējams, nāk no Ibērijas pussalas. No turienes tas, iespējams, nonāca kā bezsaimnieks dārzeņu kastēs un augsnē uz ziemeļu platuma grādiem — un palika: Centrāleiropā pieaugušiem īpatņiem ir tikai daži dabiski plēsēji. Vācijā tādi dzīvnieki kā krupji, eži un stārķi parasti nodrošina, ka gliemeži neizplatās pārāk daudz. Taču Spānijas kailgliemežus daudzi nicina. Jo to gļotas ir ļoti rūgtas un padara mīkstmiešus neēdamus.
Gliemeži ātri vairojas
Heike Reise ir biologs un eksperts sauszemes gliemežu jautājumos Senkenberga muzejā Gērlicā. Viņu īpaši satrauc spāņu kaliemežu triumfs Vācijas dārzos. Pat eksperti joprojām īsti nesaprot, kāpēc suga ir tik veiksmīga. Reizei ir aizdomas, ka tas galvenokārt saistīts ar divām lietām. Spānijas gliemezis ir īpaši ieinteresēts izpētīt un uzdrīkstēties. Un: Tas var ļoti efektīvi vairoties. Ja viņai trūkst partnera, viņa var sevi apaugļot. Turklāt Spānijas kailgliemezis var pāroties arī ar sarkano kailgliemežu, kura dzimtene ir mums. Viens dzīvnieks viens pats izdēj līdz 400 olām, galvenokārt vasaras beigās. Ja gliemezis ir veiksmīgi vairojies, tas iet bojā.
Nekad nepakļaujiet savvaļā
Līdz šim Spānijas kailgliemezis galvenokārt atrasts cilvēku tuvumā – dārzos, zaļajās malās un kapsētās. Un, pēc biologa Reisa domām, tam vajadzētu palikt. Viņa saka, ka nav iespējams vispār novērtēt, kādu ietekmi gliemji varētu atstāt uz dzīvniekiem un augiem mežos un dabiskajās pļavās. Šeit vislielākās briesmas rada labvēlīgi, dzīvniekus mīloši dārznieki, kuri bieži vien gliemežus vienkārši izmet organisko atkritumu tvertnē vai, vēl ļaunāk, izlaiž savvaļā. Pēc eksperta domām, dabai un dārzniekiem vislabāk ir iznīcināt kaitēkļus. Jo tādi populāri sadzīves līdzekļi kā mizu mulča, kafijas biezumi vai zāģskaidas īsti neattur gliemežus. Turklāt tās tiek izskalotas vēlākais pēc nākamā lietus. Taču problēmas rada arī alus slazds: tas pievelk ne tikai gliemežus, bet arī romiešu gliemežus un citus gliemežus ar gliemežvākiem. Romiešu gliemeži Vācijā ir kļuvuši reti sastopami, tāpēc tie ir aizsargāti. Tie ir arī ļoti noderīgi: cita starpā tie ēd jaunos gliemežus. Pat tie, kas kaisa organiskās gliemežu granulas, noķers daudzus dzīvniekus, kas dārzā nenodara nekādus postījumus. Preparāti arī nav ūdensizturīgi. Labākajos gliemežu laikapstākļos ir jākaisa vairāk.
Pārlej ar karstu ūdeni vai pārgriež
Tomass Vāgners no Bundesverband deutscher Gartenfreunde iesaka kombinēt divus pasākumus: viņš aizsargā vērtīgus augus, piemēram, baziliku, ko iecienījuši gliemeži, ar tā sauktajiem gliemežu žogiem. Citādi viņš zvēr pie mehāniskas slepkavības: “Vienkārši ar dārza šķērēm drosmīgi izgriez gliemežus.” Lielas dzīvžoga šķēres ir vēl labākas, jo tad nevajag tik dziļi noliekties. Ja šis variants jums ir pārāk sarežģīts, varat arī savākt gliemežus spainī un pēc tam apliet tos ar verdošu ūdeni. Dzīvniekiem jābūt labi pārklātiem ar ūdeni. Gliemežu eksperte Reise dod priekšroku šim variantam. "Dzīvnieki mirst uzreiz un lieki necieš," viņa saka. Nekādā gadījumā nedrīkst lietot sāli vai cepamo pulveri. Lai gan mīkstmiešiem nav tādu smadzeņu kā mums, cilvēkiem, viņi joprojām uztver stimulus uz ādas. Ja tos apkaisa ar sāli, tie saraujas un izžūst, jo gliemeži lielākoties sastāv no ūdens. Cepamā soda kopā ar ūdeni gliemežnīcā izraisa reakciju, kas rada ogļskābi. Neatkarīgi no tā, vai tas ir sāls vai cepamais pulveris: ir nepieciešamas dažas sekundes, līdz kaitēkļi nomirst - sāpīga un nevajadzīga mokas.
Sagatavojies nākamajam gadam
Gliemežu medības ir visveiksmīgākās parastos vasaras laikapstākļos vakara stundās. Kad saule noriet un kļūst vēsāks un mitrāks, dzīvnieki iznāk no paslēptuves. Bet var arī pašiem izveidot tiem slēptuves un tad tur pārsteigt gliemežus. Ja jūs uzturēsit savas gultas ļoti kārtīgas, pastāv liela iespēja, ka tās sakrāsies zem rūpīgi novietota kartona vai dēļa. Neatkarīgi no tā, kā jūs nokaujat gliemežus, liemeņus vislabāk noskalot tualetē. Vai arī varat tos iemest kompostā. Tas vienlaikus rada vilinājumu, jo gliemeži ir kanibāli: tos piesaista savu mirušo biedru smarža. "Ikvienam, kurš vēlas novērst gliemežu mēri nākamajam gadam, tūlīt pēc ražas novākšanas ir pareizi jākaplē dobes," iesaka dārzkopības eksperts Tomass Vāgners. Tādā veidā jūs iznīcināt svaigus sajūgus.
Iveta Jakubāne – malakoloģe, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE-IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu. LLKC semināru rīko sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Daugavpils universitāti.
Spānijas kailgliemezis savā dabiskajā izplatības areālā ir sastopams mitrās vietās lapkoku mežos, ūdenstilpju piekrastēs, pļavās, parkos un dārzos. Ārpus dabiskā izplatības areāla vairākās Eiropas valstīs suga ir sastopama cilvēka mītņu tuvumā, galvenokārt, dārzos, apstādījumos un parkos, lauksaimniecības zemēs un ietekmētos biotopos. Latvijā Spānijas kailgliemezis konstatēts dārzos.
Pēc pagājušās nakts lietusgāzēm šorīt no zemes izlīduši simtiem Spānijas kailgliemežu. Tie tā vien tīko notiesāt dārziņu īpašnieku rūpīgi iedēstītos stādus. Ar nelūgto viesi dārziņu īpašnieki, īpaši Zemgalē un Pierīgā, cīnās jau vienpadsmit gadus, bet to izplatība un apjomi aizvien palielinās. Turpina Zemgales TV.