Stāsts par Latvijas zeltu.
Kā katru vakaru mēs dodamies Spānijas kailgliemežu lasīšanā. Pienāk divi zinātkāri jaunieši un jautā: "Mums šķita, ka šeit jau ir nolaidušies citplanētieši, kas katru vakaru spīdina gaismiņas. Bet nē, tie esat Jūs. Vai kaut ko esat pazaudējuši, varbūt varam kā Jums palīdzēt?"
Tālāk seko mūsu paskaidrojums, ko meklējam, kāpēc...
Kad puiši devušies projām, man galvā atrodas jauna, labāka atbilde: "Mēs meklējam Latvijas zeltu, bet to atradīsim tikai tad, kad būs atrasts pēdējais Spānijas kailgliemezis".
Jo Latvijas zelts ir Latvijas dabas bagātības, meži, pļavas, dabas veltes, skaistie dārzi, gardie pašaudzētie dārzeņi un augļi, sakoptie īpašumi un patīkamā vide, tā ir mūsu vērtība, ko nodot no dzimtas dzimtai - mūsu mantojums.
/Aina Jēkabsone/
Šobrīd pievienota ir pasaka gan par gliemezi ar mājiņu, bet no tā varam padomāt, kāpēc Spānijas kailgliemezis pie mājiņas nav ticis.