Esam ģimene no Talsu puses, kurai radās ideja par šo mājaslapu un to realizēja. Paldies Talsu novada pašvaldībai par centieniem un sadarbību cīņā ar gliemežiem.
Mūsu ģimenes stāsts
Pirmo Spānijas kailgliemezi satikām 2017. gadā. Pirmajā tikšanās reizē bija prieks par tik skaistu, lielu un neredzētu gliemezīti. Tikai vīra mamma domīgi noteica: “Redzēsim, ko tas vēl mums nozīmēs?”. Liktenīgi vārdi, jo neienāca prātā, ka viens skaists gliemezis varēs pārvērst visus mūsu ģimenes vasaras piedzīvojumus. Vīra mamma bija dzirdējusi par situāciju Pastendē no draudzenēm, bet dzīvē redzējusi vēl nebija. Lai kā negribējās, bet vienojāmies, ka gliemezis ir jālikvidē. Neatceros kā, bet zinu, ka likās tas briesmīgi un šausmīgi, jo tomēr paliels un "mīļš" dzīvnieks.
Mulsināja fakts, ka esot divas pēc izskata vienādas sugas, viena pēc zinātnieku domām invazīva (Spānijas kailgliemezis) un otra vietējā suga, piedevām iespējams, ka tā ir aizsargājama (Sarkanais kailgliemezis). Atšķirt var tikai laboratorijā. Lai gan šāda paskata gliemezis pie mums līdz tam netika redzēts, pārliecības nebija, ka tas tiešām ir Spānijas kailgliemezis.
Ļoti pietrūka praktiskā informācija kā tikt galā ar gliemezi, kāda var būt tā izplatība, kādus postījumus tas mums var radīt nākotnē. Ja ar šodienas zināšanām un pieredzi varētu sākt cīņu pie 2017. gada situācijas, cīņa iespējams prasītu pāris nedēļas un problēma sen būtu novērsta un aizmirsta.
Lasot Daugavpils LU un Dabas aizsardzības pārvaldes materiālus, secinām, cik daudz tajā ir labas iespējas un idejas, ko ar to gliemezi iesākt. Ja katram dārzniekam, stādu audzētavai būtu laiks to visu izlasīt, ko viņi iesaka, problēma šodien būtu daudz mazāka. Pievērsiet uzmanību viņu izstrādātajiem materiāliem (sadaļā Faktu lapas - Invazīvās SAUSZEMES GLIEMEŽU sugas ), šobrīd ir izdoti atkal nopietna lasāmviela mums ikvienam. Lasot tos esmu nonākusi pie daudzām jaunām atziņām.
Pozitīvie rezultāti
Ar prieku secinājām, ka jau 2021. gada vasarā gliemežu atradnes mūsu dārzā kļuva arvien retākas. Varam droši staigāt zālājā basām kājām, bērns mierīgi var gulēt pagalmā teltī un mūsu ražu un puķes nebojā Spānijas kailgliemezis. Teritorija ir atkarota ar videi draudzīgām metodēm, par ko liecina dārzā satiktie eži, ķirzakas, vardes un slieku bari augsnē. Šogad ar baudu varam staigāt dārzā bez gliemežu ķeršanas aprīkojuma un bez nemitīgas zālāja, dobju malu vērošanas. Tam paredzam 5 minūtes pastaigai vakarā, lai konstatētu retos ienācējus no blakus esošajām teritorijām.
Esam sasnieguši savu primāro mērķi, gliemeži mums dārzā vairs nav, tas gan pilnībā ir panākts pēc blakus teritoriju atgūšanas. Bet cik ilgi tas būs, ja 100 metrus tālāk ir gliemežu atradnes? Iespējams nākamajā vasarā atkal varēsim cīnīties savā dārzā.
Ja neatgūtu blakus esošās teritorijas un nebūtu informācijas, kā efektīvi norobežot savu dārzu, gliemežus jau šodien nespētu skaitīt.
Bieži dzirdētā problēma – kaimiņš necīnās, nekopj dārzu. Kopā sadarbojoties mēs varam izdarīt daudz vairāk, nekā katrs pats par sevi. Mēs vienojāmies ar kaimiņiem, ka varam viņiem palīdzēt. Katrs izdarām tik, cik varam un rezultātu būtisku jau redzam pēc pāris nedēļām.
Atkarojot kaimiņu teritorijas, uzzinājām, ka viņu kaimiņus arī sērga ir sasniegusi un daudz lielākos plašumos. Jāiet palīgā ir vēl tālāk, bet katram rokas ir tikai divas - tātad kaut ko būtisku varam tikai kopā - sadarbojoties.
Mūsu pieredze rāda, jo plašāka teritorija tiek atgūta, jo mazāk laika un resursu vajag tās uzturēšanai!
Ja redzi, ka kaimiņu dārzā ir ieviesies gliemezis, aprunājies ar kaimiņu, piedāvā palīdzību, lai var ātri un efektīvi problēmu novērst pirms tā iekļuvusi Tavā dārzā.
Visas Latvijas problēma
Redzu, ka gliemezi noteiktā teritorijā var iznīcināt, un cik daudz mēs varēsim tos ierobežot Latvijā, būs atkarīgs no mums pašiem, cik mēs esam gatavi brīvprātīgi palīdzēt uzturēt savu apkārtējo vidi. Ar katru gadu tas paliek tikai grūtāk, jo ātrāk sāksim, jo ātrāk beigsim! Varam piedalīties pavasara talkās, grābt lapas, vākt atkritumus, tad varam arī sakopt teritorijas un savākt gliemežus.
Spānijas kailgliemeža problēma nav vietējo pašvaldību problēma, tā ir visas Latvijas problēma (apskati karti). Ir jāvēršas pret gliemezi nevis pret kaimiņu vai pašvaldību! Mums visiem ir svarīgi saglabāt dabisko vidi tīru un sakoptu. Vienkārša un efektīva, kā arī dabai draudzīga metode ir gliemežu nolasīšana un iznīcināšana (tā tērē laiku, bet tā neprasa lielus līdzekļus).
Avots: SPĀNIJAS KAILGLIEMEZIS Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) un citu invazīvo kailgliemežu sugas Latvijā un to ierobežošanas metodes, Iveta Jakubāne, Digna Pilāte, Arturs Stalažs, Inese Kivleniece, Dainis Ruņģis, 2022
Vēlamies palīdzēt cilvēkiem saprast, ka Spānijas kailgliemeža problēma nav uzpūsta. Ir vietas, kur atsakās hobiju dārznieki no saviem mazdārziņiem, savukārt lielsaimnieki izmanto vairāk ķīmijas, lai glābtu ražu, no gliemežiem cieš ražas kvalitāte. Ja milzu kailgliemezis Latvijā dzīvo jau vairākus gadu desmitus, tad Spānijas kailgliemezis ir iekarojis Latviju praktiski 10 gadu laikā un gliemeža redzamo postu, it īpaši Latvijā redzam vietējā televīzijā un soctīklos hobiju dārznieku forumos.
Ja necīnīsimies, mums nāksies ar to sadzīvot visur - jūrmalas kāpās, bērnu rotaļu laukumos, smilšu kastēs, mājās, pagrabos, tūrisma vietās, lauku sētās, mežos, pļavās, brīvdabas estrādēs, nemaz nerunājot par savu piemājas dārzu, kas prasa katru gadu izdevumus gliemežu ierobežošanai.
Brīvprātīgo kustība "Spānijas kailgliemezi! Atgriezies dzimtenē!"
Redzot savu pozitīvo pieredzi, jūtam atbildību pret kaimiņiem un citiem Talsu un Latvijas iedzīvotājiem un vēlamies ar to dalīties, lai varam visi kopīgi cīnīties ar šo sērgu. Katrai teritorijai un situācijai ir piemērojamas atšķirīgas metodes, esam par to, ka metodes ir jākombinē un tās jāizmanto mērķtiecīgi un neatlaidīgi. Visiem nederēs tikai viena metode: visur nokaisīt sāli, iegādāties pīles vai izlikt lamatas. Katram ir jāizvēlas sev piemērotākā, tāpēc gribam tās visas apkopot šajā mājas lapā.
Ja Tev ir ko piebilst droši informē! Varbūt vēl kādam citam tas noderēs!
Vēlamies iesākt brīvprātīgo kustību “Spānijas kailgliemezi! Atgriezies dzimtenē!”, ko piemin vienā no intervijām entomologs Voldemārs Spuņģis, jo redzam, ka ir iespēja uzsākt veiksmīgu cīņu.
Pievienojies un dodies cīņā pēc savām iespējām:
- savā dārzā,
- iespējams jau savā dārzā, kuram atmeti ar roku dēļ Spānijas kailgliemezi,
- palīdzot kaimiņam viņa teritorijā,
- piedalies gliemežu lasīšanas un teritorijas sakopšanas talkās,
- atbrīvo un pieskati nelielu pleķīti publiskajā teritorijā.
Neļausim spāniešiem atņemt mūsu Latviju!
Ja dalies soctīklos ar informāciju par savu cīņu, rezultātiem, eksperimentiem ar Spānijas kailgliemezi, izmanto mirkļbirku #spanijaskailgliemezispametlatviju.
Saistītie konti Facebook.com
1) mans konts: Aina Jēkabsone,
2) LAPA "Spānijas kailgliemezis", kur varu publiski dalīties ar mājaslapā ievietoto informāciju un Jums ir iespēja dalīties ar informāciju tālāk,
3) PRIVĀTĀ GRUPA "Spānijas kailgliemezis", kur vari uzdot sev interesējošus jautājumus vai dalīties savā pieredzē saistībā ar Spānijas kailgliemežiem. Viegli atradīsi vecās diskusijas par tēmu "Spānijas kailgliemezis" un tas nebūs pazudis starp daudzām citām, interesantām un aizraujošākām dārza tēmām.
Twitter konts: Spānijas kailgliemezis
Mājaslapas iespējas
Šobrīd Tev ir pieejamas visas ieplānotās galvenās sadaļas. Tajās vēl tiks veidoti ieraksti , ja nepieciešams esošie ieraksti tiks papildināti un laboti.
Šī nav statiska lapa - tā ir dinamiska gan saturā, gan iespējās.
Ar ierakstiem vari dalīties apakšā zem katra ieraksta.
Ja vēlies papildināt informāciju, fotoattēlus, video, jautāt padomu, ieteikt savus risinājumus, reģistrējies un iegūsi šajā lapā šīs iespējas. Reģistrācija ir bezmaksas, tā ir nepieciešama, lai izvairītos no neatbilstošiem komentāriem.
Mājaslapā esošā informācija Tev palīdzēs izvērtēt tieši Tava dārza galvenās problēmas saistībā ar Spānijas kailgliemezi, kā tās novērst zinot atradnes un metodes kā ar gliemezi cīnīties. Palīdzēs Tev Spānijas kailgliemezi neienest Tavā dārzā, vai konstatēt pie pirmajiem atradumiem, iznīcināt dažus gliemežus un aizmirst par tiem.
Veiksmīgu cīņu ar Spānijas kailgliemezi vēl Aina un Haralds Jēkabsoni.