Paldies ikvienam aptaujas dalībniekam par pieteikšanos dalībai Spānijas kailgliemežu lasīšanas talkā! Esam jau nopietns bariņš, kas var veikt nozīmīgu gliemežu ierobežošanu trīs vakaru garumā. 

Bet tāpat vēl aicinām ikvienu talsenieku pievienoties mūsu talkām! Jo vairāk mēs būsim, jo ievērojamāks būs rezultāts un mēs varēsim atbrīvot daļu Vilkmuižas ezera piekrastes no invazīvajiem Spānijas kailgliemežiem. Šis ir tikai sākums, un mūsu mērķis ir parādīt, ka kopīgiem spēkiem ir iespējams būtiski samazināt gliemežu skaitu. Mēs ticam, ka šie vakari ne tikai palīdzēs sakopt apkārtni vienā Talsu vietā, bet arī iedvesmos jūs uzņemties iniciatīvu savā īpašumā, savā tuvējā apkārtnē, ciematā, runājot un sadarbojoties ar kaimiņiem.

Svarīga informācija talkas dalībniekiem

Vieta un laiks:

• Vieta: Vilkmuižas ezera piekraste, pulcēšanās vieta ezera galā pie rotaļu laukuma.

• Datumi: 13., 14. un 15. augusts.

• Laiks: Katru vakaru no 22:00 līdz 24:00, pulcēšanās sākas jau no 21:40.

Kas jāņem līdzi:

• Jaudīgs lukturītis (lai tumsā var labi saskatīt gliemežus,  telefona apgaismojums būs par švaku).

• Ja Jums ir, tad Jūsu iecienītākais instruments gliemežu savākšanai.

• Gumijas zābaki būs ļoti noderīgi mitrajā ezera piekrastes zālājā.

Biedrība nodrošinās: 

• Spaiņus vai maisiņus,

• Gumijas cimdus,

• Irbulīšus,

• Būs arī kādi lasāmrīki.

Kāpēc izvēlēta Vilkmuižas ezera piekraste?

Pēc Talsu teritorijas apsekošanas esam secinājuši, ka Vilkmuižas ezera apkārtne ir viena no vietām, kur gliemežu invāzija ir īpaši liela, un to skaits ir pietiekams, lai trīs vakaru garumā būtu, ko aktīvi lasīt arī šobrīd (karstajā, sausajā laikā).

Šī vieta ir liels izaicinājums, jo:

1. Teritorija ir plaša, un tās sakopšanai nepieciešams liels cilvēku skaits.

2. Ūdenstilpnes tuvuma dēļ šeit nevar izmantot gliemežu indes.

Tāpēc šajā talkā galvenā metode būs gliemežu lasīšana, kas ir efektīvākais paņēmiens šādās teritorijās. Mēs ticam, ka ar jūsu palīdzību varēsim būtiski samazināt gliemežu skaitu un parādīt, ka šī metode darbojas.

Mūsu pieredze un talkas mērķi

Mūsu lielais mērķis ir parādīt, ka ar minimāliem resursiem var efektīvi likvidēt gliemežus un panākt pozitīvas pārmaiņas. Lai gan šajā talkā nebūs iespējams pilnībā atbrīvot visu lielo teritoriju (jo teritorijas zaļā nav norobežota un mūsu skaits vēl nav pietiekams), mēs esam pārliecināti, ka kopīgiem spēkiem mēs ievērojami samazināsim gliemežu populāciju vietās, kur nolasīsim.

Mūsu galvenie mērķi:

• Parādīt, ka cīņa pret gliemežiem nav zaudēta. Mēs vēlamies iedvesmot Talsu un Talsu novada iedzīvotājus, ka ir iespējams atkarot savas teritorijas, soli pa solim.

• Veicināt sadarbību un kopības sajūtu. Galvenais ir runāt ar kaimiņiem un sadarboties, apmainīsimies ar pieredzēm.

• Parādīt, ka lasīšanas metode ir efektīva. Īpaši vietās, kur nav iespējams izmantot citas metodes, piemēram, upju un ezeru tuvumā.

Šī vasara ir bijusi bagāta ar šādām iniciatīvām citviet Latvijā, un mēs esam iedvesmoti no Alūksnes, Limbažiem, Jēkabpils, Bieriņiem, Valmieras, Kuldīgas un Aizkraukles iedzīvotāju aktivitātēm. Talka Vilkmuižas ezera krastā ir mūsu ieguldījums kopējā cīņā par sakoptu un skaistu Latviju.

Paldies visiem, kas mūs atbalsta! Liels paldies “Talsu Vēstīm” un Sanitai Liepiņai par aptaujas izveidošanu un atbalstu talkas organizēšanā! Paldies arī Talsu novada pašvaldībai par sadarbību!

Nepadodies un nāc, iesaisties – kopā mēs varam daudz!

Vari pievienoties Talsu gliemežus lasītāju grupai Whatsapp aplikācijā: https://chat.whatsapp.com/DvU4ICYvF2R1yr0u20sJ0K 

Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) iznīcina dārzus un degradē mūsu apkārtējo vidi nu jau visā Latvijā. Lai apturētu tā izplatību, dibināta pirmā biedrība “Pret Spānijas kailgliemezi”, ko izveidojuši Aina un Haralds Jēkabsoni no Talsiem un Ilze Mājeniece no Kokneses.

“Mūsu mērķis ir efektīva un zinātniski pamatota kailgliemežu apkarošana, kā arī tiesiskās vides sakārtošana,” saka biedrības dibinātāja Aina Jēkabsone, kura  jau gandrīz desmit gadus mērķtiecīgi meklē risinājumus kailgliemežu ierobežošanai savā īpašumā. Viņas izveidotā mājaslapa www.spanijaskailgliemezis.lv un Facebook grupa @Spanijaskailgliemezis, kurā apvienojušies vairāk nekā 2500 cilvēku no visas Latvijas, kļuvuši par nozīmīgiem informācijas un savstarpēja atbalsta avotiem. Šī gada siltā ziema un mitrā vasara veicinājusi gliemežu masveida izplatību, tāpēc daudzi iedzīvotāji meklē risinājumus un atbalstu šajos resursos.

Biedrība ir pārliecināta – ar sadarbību un sistemātisku darbu šo problēmu ir iespējams pārvarēt. Biedrība tiek plānota kā platforma, kur zināšanas, pieredze un iniciatīva tiek apvienotas kopīgā darbā. Biedrība ir atvērta sadarbībai ar cilvēkiem un organizācijām, kas vēlas iesaistīties Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā pašvaldību vai valsts līmenī.

Biedrības galvenie darbības virzieni būs sabiedrības izglītošana par Spānijas kailgliemeža kontroli, brīvprātīgo tīkla veidošana monitoringam un praktiskām aktivitātēm, kā arī lobēšanas aktivitātes, lai panāktu nepieciešamās tiesiskās izmaiņas un nodrošinātu organizatorisko un finansiālo atbalstu sugas kontrolei.

Lai īstenotu savas ieceres, biedrība plāno piedalīties projektu konkursos un piesaistīt finansējumu no dažādiem vides un sabiedrisko iniciatīvu atbalsta fondiem. Tāpat saskaņā ar statūtiem biedrība pieņems ziedojumus, kas tiks izmantoti, piemēram, izglītojošu pasākumu un talku organizēšanai.

Šovasar ir aktivizuējušies ne tikai Spānijas kailgliemeži visā Latvijā, bet arī Facebook domubiedru grupa "Spānijas kailgliemezis".  

Dalībnieki dalās ar  savu pieredzi, izmantojot dažādas metodes. Kāds vēl tikai  iepazīst pašu gliemezi utt.

Ja Tevi interesē kā neielaist šo gliemezi savā dārzā, kā izdzīt to no sava dārza vai tuvējās apkārtnes, droši pievienojies. Informācija ir sadalīta pa tēmām, lai ērtāk varam atrast visu nepieciešamo.  Kopā varam daudz!

Līdz pavasarim taps šīs lapas jaunā versija. Būšu pateicīga par interesantiem fotoattēliem, savdabīgām atradņu vietām, utt. Tāpat droši padalies ar jaunām metodēm, kuras šeit lapā nav pieminētas, lai to visu apkopotā versijā varam šeit atrast. Šādu informāciju raksti Facebook grupā vai sūti man privāti. Pie metožu aprakstiem un attēliem tiks norādīts autors vai arī, ja vēlēsies, var tikt norādīts: anonīms. 

Divas nedēļas ceļojām pa Poliju, Austriju un Vāciju. Dažas naktis gulējām teltīs, parasti sanāca, ka tās bija lietainas, bet lietus taču netraucē gulēt teltīs.

Austrija ir pirmā valsts, kur Spānijas kailgliemezis tika pirmoreiz konstatēts ārpus savas dzimtenes, 1972. gadā. Tātad gliemezis jau tur mitinās vairāk kā 50 gadus, tā teikt savējais, kamēr pie mums Latvijā tas konstatēts 15 gadus. Gliemezis ir kaitnieks mūsu dārziem, bet nav patīkams arī ceļošanas laikā, gan uzturoties dabā, gan guļot teltīs. Iespējams, ka drīz vairs neviens teltīs negulēs, tāpat kā siena zārdos.

Pirmā nakts ceļojumā bija paredzēta gulēšanai teltī Polijā.
Iebraucam kempingā, bija jau krēsla. Vienīgā doma kā ātrāk uzcelt telti un tikt gulēt. Telts vēl procesā, kad dēls saka: “Re, Spānijas kailgliemezis!”
Ticēt negribējās nemaz, jo gribējās tikt ātrāk gulēt. Bet ieskatoties ar lukturīti telts vietā, visapkārt ir šie mošķi. Pirmā doma, kā savākt telti, lai nesavāktu kopā ar visiem gliemežiem. Dažas mantas arī jau noliktas zālienā…
Savācām visu, kas savācams un pārcēlāmies gulēt mašīnā. Doma gulēt kopā ar šiem gliemežiem, mūs neapmierināja. Tā kā bija jau vēls, nekur citur meklēt naktsmītni nebija noskaņojums.

Šajā kempingā mums radās ideja pamēģināt atzīmēt Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo dzīvnieku kartē šo punktu. Izdevās. Pirmais punkts ārpus LV, ceru, ka tas netraucēs Dabas aizsardzības pārvaldei.

Tikmēr, kamēr mēs gulējām mašīnā, citi gulēja saldi savās teltīs. Kādas ir viņu reakcijas novācot telti, nezinām, devāmies projām agri, nebija nekāda vēlēšanās šeit uzturēties ilgāk.

Kādā citā lietainā naktī, jau citā kempingā Austrijā, konstatējām līdz 10 gliemežiem kempinga teritorijā. Bet bija brīnums, viņi ir ļoti reti un mums nemaz netraucēja.  Palikām tur divas naktis.

Kempinga saimnieki, atzina, ka viņi neko ar viņiem nedarot. Kad stāstījām kāda ir situācija pie mums Latvijā, brīnījās, ka tie mēdz sagādāt problēmas.
Paši gan sapratām, ko viņi dara – regulāri pļauj kempinga teritoriju. Nav apkārt visādu krūmu. Mūsu telts bija kempinga piemalē, blakus bija dzīvžogs, tad nu arī satikām, iespējams tālāk no žoga, neviens gliemezi vispār nemanīja.

No rīta apskatot, kas notiek otrpus aiz žoga, tur bija vairāk (pēc divām lietainām dienām). Tur pat blakus upīte, zaru kaudze, visu laiku mitrs, upīte strauji tecēja pēc nakts lietus, kas tecēja lejā no blakus esošā augstā kalna. Bet skats ne tik šausmīgs kāds mums redzēts Latvijā.

Šis kempings bija Austrijā, kur gliemezis jau esot 50 gadus. Staigājot Austrijā, reti, kur satikām pa kādam Spānijas kailgliemezim, lai arī bija slapjš. Viņi tur bija, bet nemanījām tos tādos apjomos, kā, piemēram Talsos Vilkmuižas ezera apkārtnē.

Pēdējā vieta Vācijā, kur vēlējāmies gulēt teltī, izpalika. Jau runājot ar kempinga saimnieci, kur liksim telti, kur mašīnu, saulainā dienā uz betona malas sauļojās viens spānietis. Šobrīd esot viņiem daudz, jo mitrs laiks esot. Visapkārt mežs, kur bez problēmām atrodam savu fotomodeli invazīvo sugu kartei.

Mēs izlēmām aizbraukt no šī kempinga par labu tomēr gulēt apartamentos, nevis kopā ar gliemezi.  

Labā ziņa, bija pāris kempingi (Vīnē, Minhenē, Štuttgartē), kur gliemežus tā arī nesatikām.

Paraksties, lai Spānijas kailgliemezi iekļauj invazīvo sugu sarakstā! Vēl joprojām šī suga nav atzīta kā invazīva! https://manabalss.lv/spanijas-kailgliemezis-ir-jaieklauj-latvijas-nacionalaja-invazivo-sugu-saraksta/show Parakstīties nav sarežģīti. Ko tas dos, rādīs laiks, no parakstīšanās sliktāk nebūs. 

Invazīvo dzīvnieku karte (lai redzētu tikai Spānijas kailgliemezi, izvēlies to): https://ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/?fbclid=IwAR0pirqmTRyBxdK1wRAKFdhnaCTZycdDXnTpG4ZnPGhJA05EMJWR3u-YvL0#/invazivo-sugu-parvaldnieks/pages/inv-dzivn-sugu-noverojumi

Aicinu arī citus atzīmēt kempingus kartē, kas ir ārpus LV, lai plānojot ceļojumus, ir vieglāk saprotams, kur vēl telti ir iespējams normāli uzcelt, un kur tomēr labāk gulēt viesnīcās vai apartamentos.

Tiem, kuri ceļo ar kemperiem, tiem būtiski problēmas iespējams viņi nesagādā, ja vien nav vēlēšanās iekārtot blakus kemperim zaļo zonu. Patīkami nav, bet gluži virsū arī nelien.

Visērtāk par atradnēm ir ziņot ar telefona aplikāciju Survey123. QR kods ziņojumiem vienreiz ir jānoskenē, to visērtāk atrast ir https://spanijaskailgliemezis.lv/ sākumlapas augšā.

Tuvojas noslēgumam aktīvais Spānijas kailgliemežu laiks šajā gadā. Kā mūsu ģimenei gāja šajā vasarā? 

Nav īsti par ko pat daudz rakstīt, bildes arī ir tikai dažas no šīs sezonas. Šogad esam bijuši 10 dienu ceļojumā Vācijā, ir nākušas klāt citas aktualitātes, nav bijis tik daudz laika regulārai gliemežu lasīšanai, zāles pļaušanai, utt. Ja šāda aizņemtības situācija būtu bijusi pirms gada, būtu traki, jo gliemeži būtu mūsu teritorijā jau visur. 

Zāli atļāvāmies šogad salīdzinoši reti nopļaut, dažbrīd pat kaimiņiem biežāk tas sanāca. Bija kāds mēnesis, kad nebija laika iziet dārzā pat pusstundai dienā. Izejot gliemežu lasīšanas apgaitā, pirmajā reizē pēc vismaz 1 mēneša pārtraukuma atradām 3 gliemežus savā teritorijā, 2 teritorijā, kura jau praktiski ir atkarota pagājušā gadā. Otrā kaimiņu teritorijā, kas arī nebija ilgu laiku nopļauta, pēc pļaušanas divus vakarus tika apsekota. Tur pirmajā vakarā bija 34 gliemeži, otrā - 14 gliemeži. Sajūta pēc lasīšanas, kā pēc pastaigas vēlā vakarā. Vietā, kur vēl šajā pavasarī ik pa laikam kādu gliemezi atradu, to vairs tur nav. 

Protams, tas nenozīmē, ka varam par gliemezi aizmirst, jo tas var jebkurā brīdī no tālākām teritorijām atgriezties, būs jāpieskata regulāri šīs teritorijas, bet iespējamā regularitāte - reizi mēnesī. Un vislabāk pēc lietainas dienas, vakarā, lai atrastu tos dažus eksemplārus, biežāk pavasara pusē, kamēr nav olu dēšanas laiks. Bet, ja paliks tie daži gliemeži, sērga un bezgalīgā cīņa ar vējdzirnavām turpināsies un problēma šķitīs neuzvarama! 

Daudziem šķiet, kā visērtākā un vienkāršākā metode ir pīles pret gliemežiem. Ja man tagad būtu pīles, kas tās barotu, kamēr bijām Vācijā? Cik laika viņām veltītu katru dienu, lai barotu, utt.? Nemaz nerunājot par pīļu barības pirkšanu.  Šogad arī naudas ziņā - neesam gliemežu cīņā šogad neko ieguldījuši. 

Bet ja nav gliemezis, vai tas ir tikai rets viesis, varēsiet atļauties arī kaut kur aizbraukt un atpūsties, nesatraucoties par to, kas notiek dārzā ar gliemežiem un pīļu barošanu.

Protams, visvienkāršākais un efektīvākais variants - neielaidiet savā dārzā šo iemītnieku, šobrīd informācijas ir daudz, izmantojiet to! Bet, ja jau ir, cīnieties, jo ātrāk un vairāk, jo rezultāts būs ātrāks un efektīvāks. 

Prieks redzēt, ka šogad ir radusies jauna kampaņa "Ķeram svešos Latvijas dabā" pret invazīvajām sugām, kuru starpā ir arī Spānijas kailgliemezis. 

Pirmais, ir izveidota mājaslapa Invazīvo sugu pārvaldnieks.  Sākumlapā viss saistībā ar to, kā ziņot par invazīvajām sugām, izplatības kartes, sugu apraksti, utt.

Pie sugu aprakstiem kartē suga ir jāatlasa, lai nedabūtu sirmus matus, jo kartē sākotnēji ir visas invazīvās sugas. 

Ziņot par invazīvajām sugām ir ļoti ērti un vienkārši no telefona. Atrašanās vietas koordinātas telefons pats nosaka un ja esi liela lauka vidū kaut naktī, ir viegli pateikt, kur esi atradis. Atradums tajā pašā brīdī nonāk kartē. Super ātri par ko ir prieks! Ja nepieciešams, vari pārbaudīt vai nav atzīmēts kļūdaini, ko noteikti varam redzēt pievienotajos fotoattēlos.  Iepriekš ziņošana un redzēt tos kartēs nebija tik ērti un ātri. 

Otrais, ir tapusi forša filma "Invazīvo sugu detektīvi". Galvenajā lomā gan šeit ir citas invazīvās sugas, bet situācija ir ļoti līdzīga kā ar Spānijas kailgliemežiem.

Trešais, tiek organizēta talka, kurā varēs apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes kopā ar dabas ekspertiem, 15. jūnijā Vecdaugavā. 

Urrā! Mūsu pirmā publikācija! 

Raksts lasāms: www.la.lv