Metodes - Granulas

  • Parastam dārzniekam bez apliecībām un sertifikātiem ir iespējams dārzā izmantot Ferramol granulas. Granulas tāpat ir jāizber izklaidus, ievērojot visas drošības instrukcijas. 
  • Šīs granulas nav burvju nūjiņa, kas vienā dienā un ilgstoši atrisinās problēmu.  Tāpat vajag piepalīdzēt ar citām metodēm, lai panāktu acīmredzamu rezultātu.
  • Ir citas granulas un smidzināmi šķidrumi, kas palīdz cīņā ar kailgliemezi, bet tad ir nepieciešama atļauja, ka Tu ar to vari darboties. Tas nav bez iemesla, jo nepareizi lietojot, mēs varam nodarīt pāri citai dzīvai radībai, videi, utt., t.sk. arī sev. 
Pieredze
  • Esam dārzā vienā gadā izmantojuši Ferramol granulas, sūtījām no Vācijas internetveikala, kas bija daudz izdevīgāk, bet tāpat ieguldījums šajās granulās bija diezgan liels. 
  • Granulas izmantojām dobēs, kur piekļūšana bija ierobežota, piemēram aveņu dobē. Bet granulas tika izmantotas laikā, kad gliemezis dobē bija ļoti bieži sastopams.
  • Rezultāts: izmantojot granulas un plus vēl citas metodes, līdz ar to mūsu rezultāts nav 100% atkarīgs bijis no granulām, rezultāts ir un nevaram sūdzēties par labo dzīvnieku neesamību dārzā, tur mīt gan ķirzakas, eži, daudz sliekas, vardes. 
  • Ja vēlies izmantot Latvijā vienīgo pieejamo limacīdu parastam dārzniekam Ferramol un Tev ir nepieciešams lielāks apjoms, iesaku pameklēt interneta veikalos, atradīsi tos par zemākām cenām un lielākos iepakojumos. Šeit ir pats Ferramol, izvēlamies Online kaufen un redzam interneta veikalus, kas šo līdzekli pārdod, noteiktajā izmēra iepakojumā.

Ja patika, padalies!

Spānijas kailgliemeži šovasar vairs nav tikai mazdārziņu saimnieku bieds. Aizvien vairāk tie iekaro arī parkus un citas atpūtas vietas. Lai cīnītos ar nelūgtajiem viesiem, Bauskas novada Gailīšu pagastā kailgliemežu lasīšanā nodarbināti skolēni, un tiekot domāts arī par pagasta talku, bet Iecavā tiek izmantotas īpašas granulas.

Gailīšu pagastā nodarbinātajiem skolēniem ierasto kapļu vai grābekļu vietā šoreiz tiek izsniegti spaiņi Spānijas kailgliemežu lasīšanai. Pagasta peldvietā nelūgtie viesi jau lasīti pagājušajā nedēļā, tomēr arī šodien netrūkst ko likt spaiņos.

"Ar cimdiem ir vieglāk, bet ir diezgan pretīgi," atzīst gliemežu lasītājs Rihards.

Vēl ātrāk spaiņi pildās meitenēm, kuras kailgliemežus lasa pagasta centra puķu dobēs un zālienā. Uzrunātie skolēni stāsta, ka Spānijas kailgliemežu lasīšana jau kļuvusi par viņu ikdienu ne tikai darba laikā, bet arī mājās.

"Tas ir tāds uzmanīgs darbs. Ir jāskatās, vai nerāpo kaut kur apkārt, bet vieglāk jau ir gliemežus lasīt nekā ravēt," saka gliemežu lasītāja Daniela.

Bauskas novadā oficiāli apstiprinātas piecas Spānijas kailgliemežu atradnes. Gailīšu pagastā tie jau pirms vairākiem gadiem redzēti peldvietā, bet tagad invāzija kļuvusi daudz plašāka.

"Šobrīd ir nokļuvuši apmēram kilometra attālumā arī līdz ciemam. Es domāju, ka visā rādiusā jau ir," atklāj Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis.

Augustā Spānijas kailgliemeži visintensīvāk dēj olas, tāpēc jācenšas panākt, lai to paliktu pēc iespējas mazāk. Tam gan nepieciešams krietni vairāk darba roku, tāpēc pagastā apsver iespēju rīkot kādu Spānijas kailgliemežu lasīšanas pasākumu.

"Ierobežot mēs noteikti viņus varētu vairāk, bet pilnībā atbrīvoties diez vai, ja nu kāda bargāka ziema palīdzēs," atzīst Gurkovskis.

Cīņu ar Spānijas kailgliemežiem uzsākuši arī iecavnieki. Tur gan tiek izmantotas citas metodes. Pirms trīs nedēļām Iecavas parkā visas celiņu maliņas nobērtas ar speciālām granulām – par ko parka apmeklētājus brīdina uzraksti.

"Gliemeži pazuda, bet uz šo brīdi viens otrs jau atkal lien. Var jau redzēt, un augusta vidū būtu jākaisa otrreiz," stāsta Iecavas novada pašvaldības dārzkopības speciāliste Sarmīte Avota, piebilstot, ka tas neesot lēts prieks, jo viens 10 kg maiss maksā 75 eiro.

Gliemežu ēsma pieskaitāma pie augu aizsardzības līdzekļiem, ko nedrīkst kaisīt upes tuvumā, kur tad arī pašreiz izveidojusies lielākā kailgliemežu populācija.

"Tas būtu jādara valstiskā līmenī. Jāizstrādā rīcības plāns, ko mēs darām, ko mēs varam atļauties," uzskata Avota.

Spānijas kailgliemeža atradnes Latvijā apstiprinātas vairāk nekā sešdesmit vietās, un vēl gandrīz trīsdesmit ir pagaidām nepārbaudītas invāzijas vietas.

Ir daudz ieteikumu, kā dārzā cīnīties ar izsalkušiem gliemežiem. Šeit var izlasīt, kas īsti palīdz pret gliemežu invāziju.

Gliemeži: Liela daudzveidība

Ja jums ir dārzs, jūs parasti nevarat izvairīties no tēmas par gliemežiem un to apkarošanu. Neatkarīgi no tā, vai tie ir ēdami gliemeži, gliemeži vai kailgliemeži – tiklīdz ārā ir slapjš, tie bariem izrāpjas no savām slēptuvēm, lai iekarotu dārzu. Tādi gliemeži kā Īstais vīngliemezis (Helix pomatia), Dārza vīngliemezis (Cepaea hortensis) vai Birztalas vīngliemezis (Cepaea nemoralis) faktiski netiek uzskatīti par  kaitēkļiem, jo ​​tie gandrīz neizraisa dārzam nekādus bojājumus. Faktiski Vīngliemezis izrādās ārkārtīgi noderīgs kaitēkļu apkarošanas ziņā, jo tas ēd kaitinošo gliemežu olas.

Īpaši gliemeži patiešām apgrūtina dārzniekus. 

  • Tajos ietilpst lielais gliemezis (Arion ater), kas ir aptuveni 10 līdz 15 centimetrus garš un sarkanīgi brūnā vai melnā krāsā.
  • 2,5 līdz 3 centimetrus lielais dārza vīngliemezis (Arion hortensis), kas ir no dzeltenīgas līdz melnai krāsai.
  • Kā arī kā Raibais mīkstgliemezis (Deroceras reticulatum), kas ir apmēram 3,5 līdz 5 centimetrus garš un kam raksturīgs brūns vai pelēks ķermenis ar tīklveida plankumiem. 

Tomass Šusters, Augsburgas Lauksaimniecības biroja gliemežu eksperts, zina: "Mazie lauka gliemeži ir ārā, tiklīdz zeme ir brīva, tāpēc atkarībā no laikapstākļiem no janvāra. Kailgliemeži tikai no aprīļa."

Pat ja gliemeži parasti ir nevēlami viesi dārzā, tie ir daļa no dabiskās ekosistēmas un tiem ir ļoti noderīga funkcija. Jo mīkstmieši barojas ne tikai ar gardām salātu lapām vai ziediem, bet arī trūdošām augu daļām vai beigtiem dzīvniekiem.

 Gliemeži kā kaitēkļi dārzā

Gliemežu tēma aizrauj pat dārzniekus, kuri parasti mierīgi uztver dabas "piparus". Pārāk liels kaitējums maciņam, pārāk nomākts skats, kad pazuduši rūpīgi iestādītie salāti vai gaisā paceļas vien skumji delfīniju kāti. Kad parādās gliemeži, tie parasti ir masveidā un bieži vien naktī un lietus laikā. Mitrās vietās vai gados ar lielu nokrišņu daudzumu gliemežiem ir tik labvēlīgi apstākļi, ka tie ātri kļūst par traucēkli mājas dārzā un apēd visu ražu vai puķu dobes. Tāpēc visēdāji ir īsts dadzis acīs hobija dārzniekiem. Lai gan gliemeži apēdīs arī atmirušās augu daļas, tos nevajadzētu pieļaut arī dārza atkritumos vai komposta kaudzēs, jo tie tur ļoti spēcīgi vairojas un vēlāk migrē dārzā. Katrs gliemezis izdēj līdz 400 olām mazākos daudzumos.

 Visizplatītākie gliemežu veidi

Vislielākos postījumus nodara neuzkrītošie pelēkbrūnie, tikai nedaudz vairāk par vienu centimetru garie mīkstgliemežu dzimtas (Agriolimacidae) pārstāvji, aptuveni 7 līdz 14 centimetrus garie sarkangliemeži (Arion rufus) un tikpat lielie un līdzīgie spāņu kailgliemeži (Arion vulgaris). Vēl pirms dažiem gadiem tika pieņemts, ka tie uz Vāciju ievesti no Dienvideiropas. Tomēr tikmēr lielākā daļa zinātnieku pieļauj, ka šie gliemeži pie mums ir bijuši jau ilgu laiku, taču gadu gaitā mainījušies klimatiskie apstākļi ir guvuši virsroku un arvien vairāk izspieduši mums zināmos melnos gliemežus.

Spānijas kailgliemeži ir mazāk izvēlīgi pārtikai nekā vietējie gliemeži, un tie ir arī izturīgāki pret sauli un sausumu. Dabīgie gliemežu mednieki, piemēram,  eži  un parastie krupji, Spānijas gliemežus nav pārāk iekārojuši, jo tie ražo daudz gļotu un garšo rūgti. Un vēl jo vairāk, tas ir ārkārtīgi mobils priekš gliemeža: galu galā tā darbības rādiuss ir līdz 15 metriem dienā! Visēdājs, ko nespeciālisti diez vai var atšķirt no citiem gliemežiem, kļūst arvien populārāks.

 Kaitīgs gliemežu attēls

Ikviens hobiju dārznieks no pirmā acu uzmetiena atpazīst gliemežu bojājumus: naksnīgie gliemeži nograuž lapas no malas, bet tikpat bieži augu vidū atstāj bedrītes. Gļotu pēdas nepārprotami liecina par to klātbūtni.

Profilaktiskā dobes kopšana

Ja vēlaties aizdzīt gliemežus uz visiem laikiem un videi draudzīgā veidā, jums ir nepieciešama liela pacietība un mērķtiecība. Lai gan ziemas sals vairākkārt iznīcina gliemežus to pazemes dobumos, to olas tur iztur pat zemākās temperatūras. Tomēr ar īpašu dārza kopšanas programmu jūs varat kaut ko darīt, lai rijīgie gliemeži dārzā neņemtu virsroku. Piemēram, regulāra augsnes apstrāde var ierobežot gliemežu invāziju. Ja augsne ir smalki drupana, tajā nav dobumu vai rupju gabalu, kuros varētu paslēpties jauni gliemeži. Ja iespējams, rudenī nevajadzētu uzrakt dārza augsni - gliemežiem patīk dēt olas dobumos.

Tā vietā ziemā ar kultivatoru rūpīgi apstrādājiet papuvi, rupju augsni. Kad gliemežu olas nonāk virspusē, tās sasalst līdz nāvei, izžūst vai tās apēd putni. Ja sezonas laikā ar kapli vai kultivatoru regulāri sadrupināsiet arī augšējos 20 centimetrus augsnes, iznīcināsiet daudzas slēptuves, jo gliemeži paši nevar izrakties. Uzlabojot  augsni  ar smiltīm vai kompostu, smilšmāla augsne ilgtermiņā kļūst smalki drupana un vairs nepiedāvā gliemežiem ideālus dzīves apstākļus.
Vecā  mizu mulča agrā pavasarī jānoņem un jākompostē kopā ar slāpekli bagātu materiālu (nopļautu zālienu vai komposta paātrinātāju). Ar mulču jūs no dobes noņemat daudzas gliemežu olas, kuras  augstā puves temperatūrā kompostā nomirst . Uzklājiet jaunus mulčas slāņus pēc iespējas plānāk. Vislabāk ir izmantot svaigu, sasmalcinātu priežu mizu, jo gliemeži tajā nejūtas ērti.
Mitra augsne atbalsta gliemežu vēlmi kustēties. Vasarā dārzu laisti tikai no rīta. Ja līdz vakaram zeme atkal izžūst, nakts kaitēkļi pa to nevar tik viegli pārvietoties.

Pasākumi pret gliemežiem

Lai efektīvi apkarotu gliemežus, nepietiek ar gadījuma pasākumiem. Ir svarīgi, lai būtu visaptveroša stratēģija, kas apgrūtina gliemežu dzīvi visu gadu. Dārzos  paaugstinātas dobes  apgrūtina kaitēkļu nokļūšanu pie augiem. Raudenes vai  kumelīšu rinda  var kalpot kā dabīgs gliemežu žogs, taču ar ierobežotu efektu. Arī zemes segumam ar papardēm, tomātu lapām vai zaļām egļu skujām vajadzētu atturēt gliemežus. Aknu sūnas ekstrakts  tikai pirms dažiem gadiem tika reklamēts kā galvenais atturēšanas līdzeklis. Tā kā gliemeži izvairās no aknu kārpiņām, tiek pieņemts, ka sastāvdaļām vajadzētu arī aizsargāt citus augus no rijīgajiem mīkstmiešiem. Diemžēl jaunākajos testos tas nav apstiprināts.

Gliemežu žogi

 Estētisku apsvērumu dēļ  gliemežu žogi ir  ieteicami tikai sakņu dārzā . Ar salātiem  vai citiem populāriem gliemežu augiem vajadzētu iežogot tikai atsevišķas dobes augsto izmaksu dēļ. Vienalga, vai tas būtu betons, plastmasa vai lokšņu tērauds – princips gandrīz visiem modeļiem ir vienāds: žoga augšējā mala veidota tā, lai gliemeži tai nevarētu kāpt pāri. Gliemežu žogiem, kas izgatavoti no lokšņu tērauda, ​​tie ir noliekti uz leju šaurā leņķī (maksimums 60 grādi), piemēram, plastmasas žogiem tas izvirzās horizontāli un ir caurstrāvots ar garām, plānām plastmasas tapām, kas nesniedz gliemežiem jebkādu atbalstu.

Gliemežu žoga atsevišķām detaļām arī jāatrodas bez spraugām stūros, un žogam jābūt ieraktam vismaz piecus centimetrus dziļi zemē. Turklāt pārkarošie lielāki augi nedrīkst veidot tiltus, kas ļauj gliemežiem šķērsot žogu. Esiet piesardzīgs ar gliemežu žogiem, kas izgatavoti no smalka stiepļu sieta: tie nenodrošina 100% aizsardzību pret maziem gliemežiem.

Ir arī vājstrāvas elektriskie žogi ar diviem metāla vadiem, kas novietoti paralēli viens otram. Šo konstrukciju trūkums ir lielā apkopes piepūle, jo kontakta ar zemi un mitruma dēļ var viegli rasties īssavienojumi. Dažos modeļos tiek izmantots arī tā sauktais galvaniskais efekts. Tie ir aprīkoti ar diviem paralēli novietotiem vadiem vai ir izgatavoti no dažādu metālu loksnēm (piemēram, cinka loksnes ar uzlīmētu vara sloksni). Tiklīdz gliemezis nonāk saskarē ar abiem atšķirīgiem metāliem, plūst vāja strāva, kas liek tam nekavējoties mainīt virzienu.

Gliemežu pastas

Caurspīdīgu gliemežu pastu ir viegli uzklāt gar podu malām vai sienām. Tas attur gliemežus ar specifiskām smaržām un ir efektīvs vairākas nedēļas pat mitrā laikā. Tas darbojas tīri fiziski un nesatur toksīnus.

Aizsarggredzeni

Aizsarggredzeni ap īpaši neaizsargātiem augiem ir vēl viens veids, kā novērst gliemežus. Lai to izdarītu, apkaisa nedaudz skujkoku zāģu skaidas vai  iežu miltus. Tomēr pirmais spēcīgais lietus lielā mērā samazina efektu, tāpēc aizsarggredzeni ir pastāvīgi jāatjauno. Kaļķi  ir piemēroti arī gliemežu apkarošanai, taču tas nav pieņemams risinājums ilgtermiņā, jo lielās devās ļoti paaugstina augsnes pH vērtību.

Iedrošiniet gliemežu ienaidniekus

Veiciniet  labvēlīgos dzīvniekus, piemēram, ežus un parastos krupjus, nodrošinot dārzā pēc iespējas vairāk dabisko patvērumu gliemežu ienaidniekiem. Lai gan viņi ēd spāņu kailgliemežus tikai izņēmuma gadījumos, viņi dod priekšroku maziem, pelēkiem lauka gliemežiem, kuriem ir arī veselīga ēstgriba. Piemēram, izveidojiet ežiem piemērotas slēptuves un ziemas guļas iespējas - un kā pateicību ežu ģimenes parūpēsies par gliemežiem ikvakara barības meklējumos.

Ja jums ir piemērots zemes gabals un aizsargājat savu virtuves dārzu ar žogu, jums vajadzētu iegūt  Indijas skrējējpīļu pāri. Jaukie ūdensputni ir dedzīgi gliemežu ēdāji, taču viņiem ir vajadzīga vieta, kur nomazgāties dārzā, un viņi neiebilst pret svaigiem salātiņiem. Tīģergliemezis ir arī ļoti efektīvs gliemežu mednieks. Tas ir plēsīgs gliemezis, kas pārtiek galvenokārt no citiem gliemežiem un to olām. Ja gliemji paši neatrod ceļu jūsu dārzā, varat arī tos aktīvi ienest. Tīģeru gliemežus var iegādāties pat īpašos interneta veikalos. Svarīgi: Nekādā gadījumā neizmantojiet gliemežu granulas, ja jūsu dārzā ir tīģergliemeži, jo tas ir nāvējošs arī tiem.

Nematodes

Jauna gliemežu apkarošanas metode ir īpaši apaļtārpi ( nematodes ). Gliemežu parazīti tiek atbrīvoti kopā ar laistīšanas ūdeni un iebrūk gliemežos kā nāvējoši parazīti. Diemžēl nematodes ir efektīvas tikai pret gliemežiem, kuru īpatsvars ir mazāks. Nepareiza deva arī atkārtoti noved pie neveiksmēm cīņā pret to. Nematodēm ir arī īss dzīves ilgums.

Mājas aizsardzības līdzekļi pret gliemežiem
Kofeīns

Kofeīns ir neirotoksīns un gliemežiem var izraisīt sirdsdarbības apstāšanos. Diemžēl kafijai nav uzticama efekta. Pat testi ar ārkārtīgi augstu kofeīna saturu nenodrošināja pietiekamu aizsardzību pret kaitēkļiem. Tāpat kā pelni, smaržīgie kafijas biezumi nākamajā lietus reizē ātri pazūd zemē, dodot gardēžiem brīvu vaļu. Lielie gliemeži rāpo pa to vai pat apēd.

Alus slazdi

Alus slazdus bieži iesaka kā padomu pret gliemežiem - nepareizi. No vienas puses, pievilcība ir tik spēcīga, ka ieceļo gliemeži no kaimiņu dārziem, no otras puses, konteineram ir nepieciešams jumts, lai lietus ūdens pārāk neatšķaidītu miežu sulu. Kad laiks ir sauss, bieži nākas papildināt ar alu, jo tas ļoti ātri iztvaiko. Pētījumi arī liecina, ka daži gliemeži iekrīt un mirst. Lielākā daļa no viņiem mielojas vispirms ar alu, pēc tam ar dārzeņiem. Labākajā gadījumā novietojiet alus slazdus gliemežu žoga iežogojumā un vēlams gar dārza apmalēm, lai gliemeži tiktu aizvilināti prom no centrālajām dobēm. Vēl viena problēma:   ar alu pildītajos traukos var noslīkt arī labvēlīgi kukaiņi.

Sāls

Ar sāli efekts ir tūlītējs un tas nozīmē ļoti sāpīgu gliemežu nāvi, jo tiem ir atņemts mitrums. Protams, ka gliemežu griešana ar šķērēm vai nazi nav piemērota visiem, lai gan tā ir vistiešākā un ātrākā nogalināšanas metode.

Savākšana

Jūs varat ievilināt dzīvniekus zem pūstošiem dēļiem, māla ķieģeļiem vai lielām augu lapām, kas uz nakti ir izliktas apdraudēto augu tuvumā. Pēc tam kaitēkļus savāc katru rītu. "Šī ir visefektīvākā dabiskā metode, taču lauka gliemežu gadījumā to tiešām var veikt tikai pirms veģetācijas sezonas," apstiprina gliemežu eksperts Tomass Šusters. Jo, sezonai turpinoties, dzīvnieki salātos iejūtas ērti un nekad vairs tos nepamet. Savukārt gliemežus var vākt visu gadu, kas ievērojami samazina populāciju. Maisījums no vienas daļas sausās kaķu barības un četrām daļām kviešu kliju ir izrādījies labāks mīkstmiešu iebarošanai iežogotā dobē, lai tos savāktu. Maisījumam ļauj uzbriest ūdenī un pēc tam izklāj mazās kaudzēs.

Piezīme: visi šie mājas aizsardzības līdzekļi parasti ilgst tikai līdz nākamajam lietum, un panākumi lielā mērā ir atkarīgi no pārtikas krājumiem jūsu dārzā. Gliemeži ir izvēlīgi tikai tad, ja viņiem ir brīva izvēle. Bet gliemeži neēd katru augu. Ir daudz krūmu un dažu ziemciešu, kas no tiem lielākoties tiek saudzēti. Šie pret gliemežiem izturīgie augi ietver sugas ar matainām, stingrām vai dzeloņainām lapām un aromātiskām sastāvdaļām. Kā vienmēr, izņēmumi apstiprina likumu. Ozolītes, veronikas, ziemziedes, neaizmirstules, rudzupuķes,  eiforbijas, vilnainā sārmene , kurpītes, uzpirkstītes, čemuru neļķe, pienpulkstenītes, zvaniņi, maijpuķīte, muskares, peonija un  hortenzija tiek uzskatītas arī par izturīgām pret gliemežiem. Graudzāles un papardes ir absolūti izturīgas pret gliemežiem.

Šeit jūs atradīsiet visaptverošu  pārskatu par pret gliemežiem izturīgiem augiem .

Gliemežu apkarošana ar gliemežu granulām

Visdrošākā gliemežu apkarošanas metode ir  gliemežu granulu uzklāšana. Ir spēkā sekojošais: Jo agrāk lietojat preparātus, jo efektīvāki tie ir. Ja martā/aprīlī iznīcināsit pirmo paaudzi, jūs parasti pasargās no lielākās invāzijas. Vēl viens agrīnās kontroles ieguvums: vēl nav daudz svaigu zaļumu, tāpēc indīgās ēsmas tiek apēstas vieglāk.

Ja vēlaties izmantot gliemežu granulas, rūpīgi izvēlieties produktu. Aktīvā viela metiokarbs (piemēram, Mesurol no Bayer) ir spēcīgs neirotoksīns dzīvniekiem, un gliemeži nekavējoties iet bojā. 14 dienu gaidīšanas laiks pirms ražas novākšanas ir obligāts, un mājdzīvnieki ir jātur tālāk no ēsmas.

Lielākā daļa tirgū pieejamo gliemežu granulu preparātu satur aktīvo vielu metaldehīdu (piemēram, Celaflor, Compo, Etisso). Tas iznīcina dzīvnieka ķermeņa audus un izraisa pastiprinātu gļotu veidošanos, jo gliemeži mēģina atkal izdalīt aktīvo vielu. Metaldehīdu saturošas gliemežu granulas ir efektīvas arī vēsākā, mitrā laikā, taču tās nav īpaši izturīgas pret lietusgāzēm, tāpēc tās ir jākaisa biežāk. Kā liecina pētījumi – cita starpā Federālais bioloģiskais institūts, kas ir atbildīgs par augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanu – pat lielāki šo gliemežu granulu daudzumi neizraisa saindēšanos dabīgiem gliemežu ienaidniekiem, piemēram, ežiem. Suņi ir jutīgāki pret metaldehīdu, bet tikai tad, ja tie tiek uzņemti lielā daudzumā. Mitrā vidē aktīvā viela pēc dažām dienām sadalās ūdenī un oglekļa dioksīdā. Novāktās kultūras var ēst tūlīt pēc šo preparātu lietošanas.

Aktīvā sastāvdaļa dzelzs-III-fosfāts visbiežāk tiek izmantots gliemežu apkarošanai (piemēram, Ferramol no Neudorff). Dzelzs fosfāts arī dabiski sastopams augsnē zemākā koncentrācijā, tāpēc tas nav kaitīgs videi un ir pat apstiprināts bioloģiskajai lauksaimniecībai. Tas ir pilnīgi nekaitīgs mājdzīvniekiem, ežiem vai putniem. Preparāts ir ļoti lietus izturīgs un izraisa šūnu izmaiņas gliemežu zarnās. Pēc tam viņi pārstāj ēst, ielīst zemē un mirst. Tomēr nav gļotādu izdalījumu, kas apgrūtina panākumu uzraudzību. Svarīgi: agri un pietiekami izkaisīt, jo dzelzs-III-fosfāts ir efektīvs tikai salīdzinoši lielās devās. Pieaugušam gliemežam jāapēd vismaz 20 graudi.

"Ferramols ir vienīgais organiskais līdzeklis, kam ir ilgtermiņa apstiprinājums, un vienīgais gliemežu preparāts, ko var izmantot visu veidu augļiem un dārzeņiem," saka gliemežu eksperts Tomass Šusters. Tas ir svarīgi, jo pārējās divas aktīvās sastāvdaļas, metiokarbs un metaldehīds, ir atļautas tikai tiem augiem, kas ir aprakstīti uz attiecīgā iepakojuma.

Gliemežu granulas polarizē dārzkopības pasaulē. Daudzi hobiju dārzniekiem pieejamie ir pazīstami kā kaitīgi ežiem un mājdzīvniekiem. Citi zvēr pie tā un bez gliemežu granulām jau sen būtu pametuši savu dārzkopības hobiju.

Gliemežu granulu pamatproblēma: ir divas dažādas aktīvās sastāvdaļas, kuras bieži tiek sajauktas kopā. Tāpēc mēs vēlamies jūs iepazīstināt ar divām visbiežāk sastopamajām aktīvajām sastāvdaļām dažādos produktos un to svarīgākajām atšķirībām.

Pareizi izmantojiet gliemežu granulas: svarīgākās lietas īsumā

  • Izmantojiet videi draudzīgas gliemežu granulas ar aktīvo vielu dzelzs-III fosfātu.
  • Nekad neizkaisiet gliemežu granulas kaudzēs, bet taupīgi ap apdraudētajiem augiem.
  • Piegādājiet ēsmu pēc iespējas agrāk, lai iznīcinātu pirmo gliemežu paaudzi, pirms tie dēj olas.
  • Tiklīdz dažas granulas ir apēstas, jāpievieno jaunas gliemežu granulas.
Dzelzs III fosfāta gliemežu granulas

Aktīvā sastāvdaļa dzelzs-III-fosfāts ir dabisks minerāls. To augsnē mikroorganismi un organiskās skābes pārvērš augiem svarīgajos uzturvielu sāļos  - dzelzi un fosfātus.

Dzelzs-III-fosfāts kā gliemežu granulu aktīvā sastāvdaļa izraisa barošanās pārtraukšanu, bet gliemjiem šim nolūkam ir jāēd salīdzinoši liela deva. Tāpēc ir svarīgi, lai gliemežu granulas tiktu izmantotas gada sākumā un laicīgi apkaisītas. Tas vislabāk darbojas pavasarī, kad dabai vēl nav daudz maiga zaļā piedāvājuma. Ja galds ir bagātīgi klāts ar augiem, jums visur ir jāizkaisa gliemežu granulas, lai  kailgiemeži  ar tausti tajā atdurtos ceļā pie saviem iecienītākajiem augiem.

Kad gliemeži ir uzņēmuši nāvējošu aktīvās vielas daudzumu, tie atkāpjas zemē un tur iet bojā. Pa ceļam tie neizplūst un tāpēc neatstāj nekādas gļotu pēdas. Daži hobiju dārznieki, kurus nomoka gliemeži, kļūdaini secina, ka preparāts nav īsti efektīvs.

Gliemežu granulas ar dzelzs III fosfātu ir lietus izturīgas un saglabā savu formu pat mitrā stāvoklī. To var izmantot dekoratīvo augu un  dārzeņu , kā arī  zemeņu aizsardzībai  . Tas ir drošs mājdzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem, piemēram,  ežiem , un ir sertificēts bioloģiskajai lauksaimniecībai. To var izmantot jebkurā laikā, negaidot līdz ražas novākšanai.

Dzelzs III fosfātu satur gliemežu granulu preparāti "Biomol" un "Ferramol". Pēdējo 2015. gadā žurnāls "Ökotest" novērtēja ar "ļoti labi".

Metaldehīda gliemežu granulas

Aktīvā viela metaldehīds ir iemesls, kāpēc gliemežu granulām nav laba reputācija bioloģisko dārznieku un dabas mīļotāju vidū, jo, nepareizi lietojot, tās var būt bīstamas arī savvaļas dzīvniekiem, piemēram, ežiem.

Šāds gadījums izraisīja ažiotāžu pirms vairākiem gadiem: ezis gāja bojā, jo bija apēdis ar metaldehīdu saindētu gliemezi. Gliemezis iepriekš bija saritinājies gliemežu granulu kaudzē tā, ka viss tā ķermenis bija klāts granulās - un diemžēl šī neparasti lielā deva arī ezim bija liktenīga. Preparāts ir indīgs arī mājdzīvniekiem, piemēram, suņiem vai kaķiem, taču nāvējošas saindēšanās gadījumā ir jāēd diezgan liels daudzums. Nāvējošā deva  kaķiem ir  200 miligrami metaldehīda uz kilogramu ķermeņa svara. Atkarībā no šķirnes suņiem tas  ir no 200 līdz 600 miligramiem uz kilogramu ķermeņa svara . 

Problēma ar ezīti radās, jo gliemežu granulas netika izmantotas pareizi. Tas ir plānā kārtā jāizklāj uz dobes saskaņā ar iepakojuma norādījumiem. To nevajadzētu piedāvāt mīkstmiešiem nelielās kaudzēs vai īpašos, lietus necaurlaidīgos traukos - pat ja tos joprojām pārdod specializētajos dārza veikalos.
Metaldehīda gliemežu granulas ir efektīvas salīdzinoši nelielās devās. Tomēr tās nav lietus izturīgas un gliemeži pēc aktīvās sastāvdaļas uzsūkšanās izdala daudz gļotu.

Gliemežu granulas nav selektīvas

Ikvienam, kurš dārzā izmanto gliemežu granulas, ir jāapzinās, ka tās ir indīgas arī labvēlīgajiem gliemežiem, piemēram,  tīģergliemežiem , kas ir plēsīga gliemežu suga, kas medī gliemežus. Tas apdraud arī Kailžaungliemežu sugas, kas galvenokārt barojas ar mirušām organiskām vielām un pat ēd kaitīgo gliemežu olas. Tādiem čaulgliemežiem kā lentgliemeži un dabas aizsardzībā esošais romiešu gliemezis (vīngliemezis) ir nedaudz atšķirīgi biotopi un barošanās paradumi, taču tos apdraud arī gliemežu granulas.

Ja vien Spānijas gliemežu mēris nav kļuvis nekontrolējams, labāk izvairīties no gliemežu granulu lietošanas un dot iespēju dabiskajam līdzsvaram, veicinot tīģergliemežus, ežus un citus gliemežu ienaidniekus.

Izsalkuši gliemeži ir apgrūtinājums jebkuram dārzniekam. Daudzi iespējamie mājas aizsardzības līdzekļi neko nevar darīt pret dzīvniekiem. Kas īsti palīdz pret gliemežiem dārzā?

Daudzos dārzos tumsas aizsegā no slēptuvēm izlien veselas gliemežu kolonijas un uzbrūk puķēm un dārzeņiem. Īpaši drēgnā laikā tos diez vai var apturēt ēšanas vēlmē.

Spānijas gliemežiem gandrīz nav plēsēju

Gandrīz 90 procentus no barošanās bojājumiem dārzeņu pleķīšos un puķu dobēs rada Spānijas kailgliemeži (Arion vulgaris). Tas tika ievests Vācijā pagājušā gadsimta 60. gados, un šeit gandrīz nav dabisko plēsēju. Krupji, eži un putni, kas citādi labprāt ēd gliemežus, dod tiem plašu miera ostu. Dzīvnieki izdala tik daudz gļotu, ka labvēlīgie kukaiņi ar tām aizrīsies. Ārēji Spānijas kailgliemežus diez vai var atšķirt no vietējā sarkanā gliemeža (Arion rufus).

Tīģergliemezis ēd olas

Spānijas gliemežu dabiskais ienaidnieks ir tīģergliemeži.

Tomēr Spānijas gliemežiem ir dabisks ienaidnieks: tīģergliemezis, 10 līdz 20 centimetrus garš kailgliemežu dzimtas gliemezis. Šis labvēlīgais gliemezis aprij ne tikai bojājošās augu daļas un mirušos dzīvniekus, bet arī Spānijas kailgliemežu olas. Viņš pat uzbrūkot gliemežiem. Tāpēc nekad nevajadzētu cīnīties ar tīģergliemežiem. Tas attiecas arī, piemēram, uz aizsargājamajiem Vīngliemežiem un lentveida gliemežiem.

Metodes pret gliemežiem dārzā

Protams, vislabāk, ja gliemeži pirmajā vietā nenokļūst pie dārza augiem. Sekojošo metožu kombinācija ir sevi pierādījusi:

  •  Pārklājiet puķupodus un  dobes apmales  ar īpašu ekoloģisku, caurspīdīgu aizsargpārklājumu, ko var iegādāties, piemēram, būvmateriālu veikalos. Gliemeži nevar noturēties uz slidenas virsmas. Alternatīvi izmantojiet pašlīmējošo vara foliju
  • Stādiet dārzeņu dobes  tikai atklātās, saulainās dārza vietās
  • Novērsiet slēpšanās vietas, piemēram, augstu zāli, netālu no neaizsargātām dobēm
  • Laistiet tikai augu sakņu zonu un saglabājiet augsni smalki drupinātu un sausu
  • Ap īpaši apdraudētām dobēm novietojiet gliemežu žogu (pieejams specializētajos veikalos).
  • Izkliedējiet ap dobēm dabiskos kavēkļus, piemēram, aitas vilnu, kaļķi, zāģu skaidas,  mizu mulču  vai  kafijas biezumus.
Atrodiet gliemežu olas vasaras beigās un rudenī

Rudenī dārzu īpašniekiem vajadzētu parūpēties par nākamo gadu, jo gliemeži rūpējas par saviem pēcnācējiem vasaras beigās un rudenī. Katrs gliemezis dēj līdz 400 olām. Priekšroka dodama noteiktām vietām, piemēram, zem lietus mucas vai plaisās un spraugās dārza augsnē. Jāatrod ligzdas un jāizņem olas .

Alus slazdi pievilina vēl vairāk gliemežu

Ja visi piesardzības pasākumi nav palīdzējuši, ir dažādi veidi, kā atbrīvoties no gliemežiem. Alus slazdi nav ieteicami. Tie piesaista gliemežu masas, kas pēc tam iekrīt alū un noslīkst. Diemžēl smaka pievelk arī gliemežus no kaimiņu dārziem, kas mēdz saasināt problēmu.

Savāc daudzus gliemežus vienlaikus ar salātu slazdiem

Gliemežu "salātu bārs" atvieglo kaitēkļu savākšanu.

Salātu slazds ir pierādījis sevi, ka spēj vienā rāvienā savākt 20 līdz 30 gliemežus: "Paslēpiet" atsevišķas salātu lapas vakarā dārzā zem slapja maisa un vienkārši gaidiet: jau nākamajā dienā daudzi gliemeži ir sapulcējušies dārzā zem maisa.

Alternatīva salātiem ir slapji dēļi. Vienkārši vakarā novietojiet samitrinātos dēļus blakus dārzeņu dobēm. Naktīs pēc lielās maltītes gliemeži ložņā zem vēsajiem un mitrajiem dēļiem. Pilnībā paēdušos dzīvniekus var vienkārši savākt, tos nedrīkst likt  kompostā . Citas vietas, kur gliemežiem patīk paslēpties, ir lapu kaudzes, nopļauta zāle un atmirusi koksne. Visur, kur ir mitrs un tumšs, viņi jūtas ērti. Ikviens, kurš zina slēptuves, ietaupa ilgus meklējumus dārzā.

Izmantojiet gliemežu granulas precīzi saskaņā ar ražotāja norādījumiem

Ja izmantojat gliemežu granulas, noteikti rūpīgi jāievēro ražotāja norādījumi un jāizvēlas videi draudzīgākais produkts. Zināmo aktīvo vielu metiokarbu nedrīkst  ne pārdot, ne lietot. Mēs iesakām aktīvo sastāvdaļu, kas ir apstiprināta arī bioloģiskajā lauksaimniecībā, proti, dzelzs fosfātu.

Dzelzs fosfātu augsnē mikroorganismi un īpašie augu ekskrēcijas produkti pārvērš augiem pieejamos metabolītos - zināms, ka dzelzs un fosfāts ir augu barības vielas.  Aktīvā viela ir nekaitīga mājdzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem, piemēram,  ežiem. Gliemežu granulas izvilina gliemežus no slēptuvēm, neļaujot tām ēst neilgi pēc ēsmas uzņemšanas. Pēc dažām dienām kaitēkļi mirst.

Cīnieties pret gliemežiem ar nematodēm

Phasmarhabditis hermaphrodita ģints nematožu izmantošana ir salīdzinoši dārga. Tie ir vītņtārpi, kas iekļūst gliemežos un izdala baktēriju. Pēc apmēram sešām līdz desmit dienām gliemeži iet bojā. Tomēr tas, cik lielā mērā nematodes iedarbojas arī pret Spānijas kailgliemežiem, ir pretrunīgs. Ja jūs joprojām vēlaties to izmēģināt, jums vajadzētu dubultot nematožu daudzumu.

Tas attiecas arī uz  smagām dārza augsnēm , jo ​​nematodes ir mazāk spējīgas pārvietoties šajā vidē. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot nematodes ūdenstilpju tuvumā, jo tās iznīcina arī ūdens gliemežus. Jums arī jāpārliecinās, ka nematodes nenokļūst uz ēdamajām auga daļām. Pēc uzklāšanas rūpīgi nomazgājiet rokas.

Dzīvīga alternatīva: iznomājiet skrejējpīles

Skrējpīļu pāris var noturēt apmēram 1000 kvadrātmetru dārza vietas bez gliemežiem.

Arvien vairāk dārzu īpašnieku to izmanto. Pīles izmanto savu aso ožu, lai savās dienas slēptuvēs atrastu gliemežus un pēc tam nogādātu tos ūdenī, kur tos alkatīgi aprij. Ūdens ir svarīgs, lai pīles varētu nomazgāt gliemežus un neaizrīties ar tiem, kas ir īpaši svarīgi ar jaunām pīlēm. Tam vislabāk piemērots ir dīķis, kurā viņi var arī peldēties.

Skrējpīles: padomi par turēšanu

Neskatoties uz to priekšrocībām dārzā, jums nevajadzētu iegādāties skrējējpīles bez pārdomām. Tāpat kā ar visiem dzīvniekiem, ir jāievēro sugai atbilstošas ​​audzēšanas nosacījumi.

Daži augi nepatīk gliemežiem

Ja vēlaties izvairīties no grūtībām jau pašā sākumā, plānojot puķu dobes, pārliecinieties, ka esat atlasījis augus, kas nav obligāti iekļauti gliemežu ēdienkartē. Par laimi, ir vairāki skaisti augi, kas parasti izvairās no gliemežiem vai pat atbaida tos. Tajos ietilpst intensīvi smaržojoši augi, piemēram, rozmarīns un timiāns, indīgos augus, piemēram, kurpīte un  uzpirkstīte  , kā arī  graudzāles  un  papardes . Augus ar biezu mīkstumu, piemēram,  saulrieteņi un  laimiņi  , arī gliemeži nav interesantas.

Neinteresanti dārzeņi: izvēle ir ierobežota

Runājot par dārzeņiem, iespējas ir daudz ierobežotākas iespējas, gliemeži ēdīs gandrīz jebko, īpaši zaļos salātus. Piemēram, redīsi, spināti, bietes,  tomāti , selerijas, maurloki,  sīpoli ,  pētersīļi  un endīvijas parasti tiek noraidīti. 

Padoms.  Paaugstināta dobe  vismaz apgrūtina gliemežu piekļuvi dārzeņiem.

Iveta Jakubāne – malakoloģe, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE-IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu. LLKC semināru rīko sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Daugavpils universitāti.

Jau 50 gadus spāņu kailgliemezis dzen (hobija) dārzniekus izmisumā. Šeit ir manas stratēģijas, lai kontrolētu problēmas: pret gliemežiem izturīgi augi, mehāniskā aizsardzība, dabiskie ienaidnieki, ķīmiskā kontrole vai nematodes.

Zaļā Latvija - Spānijas kailgliemeži un Sosnovska latvānis, Sigulda, 01/07/2021 Vairāk lasīt https://www.la.lv/bez-latvana-ir-citi... Komentē: Madara Briede, AS "Latvijas Mediji" žurnāliste. Jēkabs Dzenis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LIFE for Species koordinators un projekta LIFE-IP LatViaNature eksperts. Invazīvo sugu pārvaldnieks https://reef.daba.gov.lv/public/lat/i... Latvānis https://www.vaad.gov.lv/lv/kas-ir-lat... Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowsky) https://lv.wikipedia.org/wiki/Sosnovs... Spānijas kailgliemeži: https://lv.wikipedia.org/wiki/Sp%C4%8... http://noverojumi.vaad.gov.lv/jaunumi... Publikācija: https://www.la.lv/bez-latvana-ir-citi... Video sižetu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Latvijas Mediji”, video autors: Dainis Bušmanis, 2021.