Spānijas kailgliemezis - Ārējais izskats

Ārējais izskats
Krāsa
  • Mazi gliemeži parasti būs tumši brūni.
  • Pieauguši gliemeži tumši brūni līdz oranžiem.

 

Izmērs
  • Pieaudzis izstiepies gliemezis būs vairāk kā 10 cm garš. Bet tie būs tomēr īsāki nekā Milzu kailgliemezis.
  • Ja gliemezis jūt apdraudējumu, tas saraujas bumbiņā.

 

Īpašās pazīmes
  • Aizmugurējā daļa ir izteikti rievota, kā lieliem, tā maziem gliemežiem.
  • Elpošanas atvere īpaši izteikta ir lielajiem gliemežiem.  Elpošanas atvere atgādina lielu caurumu galvā. Vienmēr to neredz, jo tā var būt aizvērta.
  • Ja gliemezim pieskaras pie galvas daļas un paceļas tāds kā plīvurs, tas ir Melngalvas mīkstgliemezis.

Ja patika, padalies!

Iveta Jakubāne – malakoloģe, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE-IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu. LLKC semināru rīko sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Daugavpils universitāti.

Vai esi kādreiz redzējis, kā gliemeži elpo?

Spānijas kailgliemezis savā dabiskajā izplatības areālā ir sastopams mitrās vietās lapkoku mežos, ūdenstilpju piekrastēs, pļavās, parkos un dārzos. Ārpus dabiskā izplatības areāla vairākās Eiropas valstīs suga ir sastopama cilvēka mītņu tuvumā, galvenokārt, dārzos, apstādījumos un parkos, lauksaimniecības zemēs un ietekmētos biotopos. Latvijā Spānijas kailgliemezis konstatēts dārzos. 

Zinātniskais nosaukums Arion vulgaris. Vai zināji? Tie ir hermafrodīti (tiem ir gan sieviešu, gan vīriešu orgāni). Viņi dēj olas augsnē. Vienā vasarā tie var izdēt līdz 400 olām, kuru izšķilšanai nepieciešamas 3 līdz 5 nedēļas. Lielākā daļa barojas ar organiskām vielām: dzīvo augu lapām, ķērpjiem, sēnēm, dārzeņiem, garšaugiem, augļiem un ziediem. Daži no tiem ir plēsēji, kas ēd gliemežus, kailgliemežus un sliekas.  Šie skaistie, lēni kustīgie gliemeži var kļūt 80 līdz 120 mm gari.

2009. gadā Latvijā pirmo reizi tika konstatēta mūsu dabā invazīva suga – Spānijas kailgliemezis. Kopš tā brīža Spānijas kailgliemeža populācija pie mums ir krietni pieaugusi un tas ir pielāgojies mūsu klimata apstākļiem. Ir vietas Latvijā, kur šie gliemeži tiek vākti burtiski ar spaiņiem. Ar ko ir bīstama šī gliemežu suga, kā to atpazīt savā dārzā un kāpēc eksperti aicina līgotājiem svētku dienās palīdzēt Latvijas dārzos, laukos un pļavās apkarot šo kaitēkli? To redzēsiet kolēģa Ulda Birziņa sižetā.