Spānijas kailgliemezis - Barība

Barība

Spānijas kailgliemezis ēd praktiski visu, kas tam ir pieejams.

  • Augu daļas, t.sk. arī augu saknes tas bojājot. Nešķiro vai augs ir augošs, vai auga daļas ir atmirušas.
  • Ēd savas sugas brāļus, novērots vismaz, kad tie ir beigti. 
  • Iespējams, ka uzbrūk arī citiem gliemežiem, bet varbūt tas ir tikai kāds draudzības veids. 
  • Mājdzīvnieku barību.
  • Mājdzīvnieku fekālijas.
  • Kā redzam zinātnieku novērojumos, gliemezis uzbrūk arī putnu mazuļiem, kuri ligzdo vietās, kur dzīvo gliemezis.

Ja patika, padalies!

Kad es vācu sēnes, es pamanīju, ka daudzi jau ir apgrauzti. Kaut kas viņus ēda. Es atradu vainīgo. Nerātns gliemezis :) . Nav pārliecināta par sugu. Arion subfuscus? A.vulgaris? 

Gliemezis un ezis iztukšo mājdzīvnieku vakariņas. Žēl, ka ezis neparādīja, ka viņa barība ir arī gliemezis. 

----

Tas varētu būt brūnais gliemezis (Arion lusitanicus, Spānijas apaļais gliemezis), kas Vācijā un apkārtējās valstīs ir izplatījies aptuveni 40 gadus. Iespējams, tā jau ir visizplatītākā gliemežu suga Vācijā.

Iveta Jakubāne – malakoloģe, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE-IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu. LLKC semināru rīko sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Daugavpils universitāti.

Spānijas kailgliemezis savā dabiskajā izplatības areālā ir sastopams mitrās vietās lapkoku mežos, ūdenstilpju piekrastēs, pļavās, parkos un dārzos. Ārpus dabiskā izplatības areāla vairākās Eiropas valstīs suga ir sastopama cilvēka mītņu tuvumā, galvenokārt, dārzos, apstādījumos un parkos, lauksaimniecības zemēs un ietekmētos biotopos. Latvijā Spānijas kailgliemezis konstatēts dārzos. 

Spānijas kailgliemeža (Arion vulgaris) krāsa var atšķirties no tumši brūnas līdz sarkanīgiem, oranžiem, dzeltenīgiem un bēšiem toņiem. Skatoties video ir skaidri redzamas nelielas toņu atšķirības. Lai gan tos ir viegli sajaukt ar mūsu vietējām sugām, kad tie ir jauni, Spānijas kailgliemeži vasaras otrajā pusē izaug 7 līdz 15 centimetru garumā. Šie lielie vēderkāji ir sekli un rijīgi ēd vairāk vai mazāk visu, sākot no augiem un dārzeņiem un beidzot ar kukaiņiem, sliekām un sugas brāļiem. Video filmēts Tallinas Lasnamē kvartālā Liikuri, kur gliemeži mielojas ar sugas brāļiem, kuriem uzkāpuši garāmgājēji. Šie kanibāli cenšas viens otru apēst pat no dzīvas galvas un cītīgi ar rīvi raust visu, kas pagadās, lai gliemezim, kas nokļūst sugas biedriem priekšā, ir, tā teikt, jāizsit kājas no apakšas. Sākotnējais Spānijas kailgliemeža izplatības apgabals nav precīzi zināms. Domājams, ka no Spānijas ziemeļiem un Francijas rietumiem gliemezis kā invazīva svešzemju suga izplatījies Centrāleiropā un Ziemeļeiropā, bet 21. gadsimta otrajā desmitgadē arī Igaunijā. Suga izplatās jaunās vietās galvenokārt kā olas kopā ar augsni un augiem. Sākotnēji Spānijas un Lusitānijas kailgliemeži tika uzskatīti par vienu un to pašu sugu, un nosaukumi tika izmantoti kā sinonīmi, taču jaunākos pētījumos tie ir identificēti kā dažādas sugas. Lusitānijas jeb Portugāles kailgliemeža (Arion lusitanicus) izplatības apgabals ir ierobežots līdz Lisabonas rietumu mežiem. Vides aģentūra apkopo informāciju par Spānijas kailgliemeža izplatības vietām. Izplatības karti var apskatīt http://teokaart.keskkonnaamet.ee.

2009. gadā Latvijā pirmo reizi tika konstatēta mūsu dabā invazīva suga – Spānijas kailgliemezis. Kopš tā brīža Spānijas kailgliemeža populācija pie mums ir krietni pieaugusi un tas ir pielāgojies mūsu klimata apstākļiem. Ir vietas Latvijā, kur šie gliemeži tiek vākti burtiski ar spaiņiem. Ar ko ir bīstama šī gliemežu suga, kā to atpazīt savā dārzā un kāpēc eksperti aicina līgotājiem svētku dienās palīdzēt Latvijas dārzos, laukos un pļavās apkarot šo kaitēkli? To redzēsiet kolēģa Ulda Birziņa sižetā.