03. Latvijas situācija

Spānijas kailgliemeži šovasar vairs nav tikai mazdārziņu saimnieku bieds. Aizvien vairāk tie iekaro arī parkus un citas atpūtas vietas. Lai cīnītos ar nelūgtajiem viesiem, Bauskas novada Gailīšu pagastā kailgliemežu lasīšanā nodarbināti skolēni, un tiekot domāts arī par pagasta talku, bet Iecavā tiek izmantotas īpašas granulas.

Gailīšu pagastā nodarbinātajiem skolēniem ierasto kapļu vai grābekļu vietā šoreiz tiek izsniegti spaiņi Spānijas kailgliemežu lasīšanai. Pagasta peldvietā nelūgtie viesi jau lasīti pagājušajā nedēļā, tomēr arī šodien netrūkst ko likt spaiņos.

"Ar cimdiem ir vieglāk, bet ir diezgan pretīgi," atzīst gliemežu lasītājs Rihards.

Vēl ātrāk spaiņi pildās meitenēm, kuras kailgliemežus lasa pagasta centra puķu dobēs un zālienā. Uzrunātie skolēni stāsta, ka Spānijas kailgliemežu lasīšana jau kļuvusi par viņu ikdienu ne tikai darba laikā, bet arī mājās.

"Tas ir tāds uzmanīgs darbs. Ir jāskatās, vai nerāpo kaut kur apkārt, bet vieglāk jau ir gliemežus lasīt nekā ravēt," saka gliemežu lasītāja Daniela.

Bauskas novadā oficiāli apstiprinātas piecas Spānijas kailgliemežu atradnes. Gailīšu pagastā tie jau pirms vairākiem gadiem redzēti peldvietā, bet tagad invāzija kļuvusi daudz plašāka.

"Šobrīd ir nokļuvuši apmēram kilometra attālumā arī līdz ciemam. Es domāju, ka visā rādiusā jau ir," atklāj Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis.

Augustā Spānijas kailgliemeži visintensīvāk dēj olas, tāpēc jācenšas panākt, lai to paliktu pēc iespējas mazāk. Tam gan nepieciešams krietni vairāk darba roku, tāpēc pagastā apsver iespēju rīkot kādu Spānijas kailgliemežu lasīšanas pasākumu.

"Ierobežot mēs noteikti viņus varētu vairāk, bet pilnībā atbrīvoties diez vai, ja nu kāda bargāka ziema palīdzēs," atzīst Gurkovskis.

Cīņu ar Spānijas kailgliemežiem uzsākuši arī iecavnieki. Tur gan tiek izmantotas citas metodes. Pirms trīs nedēļām Iecavas parkā visas celiņu maliņas nobērtas ar speciālām granulām – par ko parka apmeklētājus brīdina uzraksti.

"Gliemeži pazuda, bet uz šo brīdi viens otrs jau atkal lien. Var jau redzēt, un augusta vidū būtu jākaisa otrreiz," stāsta Iecavas novada pašvaldības dārzkopības speciāliste Sarmīte Avota, piebilstot, ka tas neesot lēts prieks, jo viens 10 kg maiss maksā 75 eiro.

Gliemežu ēsma pieskaitāma pie augu aizsardzības līdzekļiem, ko nedrīkst kaisīt upes tuvumā, kur tad arī pašreiz izveidojusies lielākā kailgliemežu populācija.

"Tas būtu jādara valstiskā līmenī. Jāizstrādā rīcības plāns, ko mēs darām, ko mēs varam atļauties," uzskata Avota.

Spānijas kailgliemeža atradnes Latvijā apstiprinātas vairāk nekā sešdesmit vietās, un vēl gandrīz trīsdesmit ir pagaidām nepārbaudītas invāzijas vietas.

Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) ir ieviesies Latvijā, pārvadājot augsni, kompostu vai dekoratīvo augu stādus, pie kuru saknēm vai podos var atrasties pieauguši kailgliemeži, nepieauguši īpatņi vai olas. Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem. Tas rada apdraudējumu Latvijas dabai: negatīvi ietekmējot vietējās sugas un biotopus, krustojas ar vietējām sugām, pārnēsā dzīvnieku un augu slimību ierosinātājus un ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis.

Esi uzmanīgs, jo Latvijā mīt arī vietējā, Latvijas bioloģisko daudzveidību neapdraudoša un aizsargājama suga – tumšais kailgliemezis (Limax cinereoniger).

Sugas apraksts

Pieauguša kailgliemeža ķermeņa garums ir 7-14 cm. Krāsa var būt dažāda, taču visbiežāk tā ir brūngani netīri pelēkzaļa. Gliemeži var būt arī brūngani, oranžīgi vai pelēcīgi, retāk melni. Pēda gandrīz balta vai pelēka, bez pēdas rieviņām. Gļotas uz pēdas pārsvarā ir bezkrāsainas, bet uz ķermeņa virsmas parasti tās ir dzeltenīgas vai oranžīgas. Uz ķermeņa virsmas labi izteikti lieli un iegareni kārpiņveida izcilnīši.

Nepieaugušiem īpatņiem ķermeņa abos sānos ir tumša josla, bet pieaugušie kailgliemeži ir vienkrāsaini.

Spānijas kailgliemezi var sajaukt ar sarkano kailgliemezi (Arion rufus) un melno kailgliemezi (Arion ater).

Invāzijas ceļi

Ieviesies, pārvadājot augsni, kompostu vai dekoratīvo augu stādus, pie kuru saknēm vai podos var atrasties pieauguši kailgliemeži, nepieauguši īpatņi vai olas.

Dabiskie izplatīšanās ceļi ir ceļmalas, grāvju malas un ūdenstilpju piekrastes. Suga var izplatīties pa neapsaimniekotiem zālājiem, krūmājiem un mežiem. Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem.

Dzīvotnes raksturojums

Latvijā sastopams dārzos, tīrumos, apstādījumos, ceļmalās, grāvjmalās, kapsētās, ūdenstilpju krastos, kāpās, mežos un pļavās.

Iepazīsti invazīvās sugas un iesniedz savus novērojumus vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”!

Iveta Jakubāne – malakoloģe, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE-IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu. LLKC semināru rīko sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Daugavpils universitāti.

Vasara ir laiks, kad mazdārziņu īpašnieki sāk novākt ražu, bet Jelgavas pievārtē dārzu saimniekiem šogad atliek vien noskatīties uz sagrauztajām pupiņu, kāpostu un pat puķu lapām. Neskartas ir tikai begonijas un tomāti siltumnīcā. Šīs postažas vaininieki ir Spānijas kailgliemeži, kam pēdējo gadu Latvijas siltās ziemas un lietainās vasaras ir izdzīvošanai ļoti labvēlīgas. Stāsta TV Spektrs.

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijā neapturami izplatās Spānijas kailgliemezis. Pērn tas nonāca pat Moricsalā. Tikmēr Talsu pilsēta šogad (2022) konstatējusi, ka kailgliemeži jau pietuvojušies tuvāk pilsētas centram. Pirmo gadu eksperimentālā kārtā ar invazīvo sugu cīnīsies ne tikai privātmāju un mazdārziņu īpašnieki, bet arī pašvaldība, kas tos centīsies iznīcināt publisko teritoriju zālienos.

Ar talsinieci Ainu Jēkabsoni tiekamies pie Vilkmuižas ezera, kas Spānijas kailgliemežiem ir kā paradīze – mitra, ēnaina vieta, daudz koku sakņu, kurās paslēpties.

Ja visi lasītu pa vienam spainim, Talsos gliemežu nebūtu – ir pārliecināta Aina Jēkabsone. Mazliet vairāk nekā stundas laikā viņa šodien salasīja piecus kilogramus. Pašas sētā dažu gadu laikā izdevies cīņu ar kailgliemežiem uzvarēt ar dažādām metodēm, sākot no fiziskas salasīšanas - līdz slēpņu veidošanai zem veciem dēļiem. “Citrusaugļu mizas ļoti labi garšo. Greipfrūts un tamlīdzīgi. Aiziet vakarā uz restorānu un nolasa viņus,” viņa stāsta.

Nereti iedzīvotāju lielākā problēma ir bezcerīgā cīņa, ja apkārt ir citi aizauguši nesakopti īpašumi. Tāpēc Aina Jēkabsone savu īpašumu sargā. “Sāls, kaļķis tika bērts, pelni, olu čaumalas. Pelniem un olu čaumalām tu nevari nodrošināt normālu apjomu, lai varētu joslu uztaisīt. Viņi tāpat pēc lietus lien pāri pelniem.”

Gan laikapstākļu, gan neveiksmīgās cīņas dēļ šovasar Talsu pilsētā ir vizuāli acīmredzams, ka kailgliemežu kļuvis vairāk. “Gliemezis, viens īpatnis var izdēt līdz pat 500 olām sezonā. Līdz ar to šīs 500 olas nākamajā vasarā būs 500 jauni gliemeži. Ja šī apkarošana netiek veikta vai tiek veikta ne tik efektīvi, tik veiksmīgi, tad gliemežu skaits pieaug pie labvēlīgiem laika apstākļiem,” norāda Ieva Krotova, Talsu novada pašvaldības vides speciāliste.

Talsu novadam šis būs pirmais eksperimentālais gads, kad novads iesaistīsies kailgliemežu cīņā. Šobrīd izsludināta cenu aptauja, lai publiskās teritorijās tos apkarotu ar limacīdiem.

Tikmēr, lasot kailgliemežus, talsiniece Aina Jēkabsone aizdomājas, ka līdzīgi kā suņu ekskrementu savākšanas urnas ik pa posmam pilsētā varētu būt sāls kastes, kur garāmgājēji varētu iemest nupat salasītos kailgliemežus.

Talsu kailgliemeži šobrīd jau pietuvojušies Moricsalai. Boja liecina par to, ka tālāk doties nedrīkst. Atļaujas nav arī kailgliemežiem, taču viņiem kaut kā līdz Moricsalai izdevies ir tikt.

Eksperti norāda, ka var tikai minēt, kā kailgliemezim izdevies nokļūt slēgtā teritorijā, kur strādā tikai zinātnieki. Tas, visticamāk, bijis nejauši, piemēram, oliņām pieķeroties pie putnu pleznām, apģērba, apaviem vai tehnikas. Parasti invazīvas sugas uz salām apkarot ir vienkāršāk, jo tā ir ierobežota teritorija. Efektīvākā metode joprojām esot fiziska salasīšana un ievietošana slēgtā traukā.

“Būtu ļoti svarīgi tiešām, lai viņš šajā slēgtajā traukā patiešām sadalītos. Ja mēs tikai viņu būsim pāršķēluši vai kādā citā veidā iznīcinājuši, pašas oliņas vēl var turpināt šo attīstības ciklu,” saka Jēkabs Dzenis, projekta „LatViaNature” invazīvo sugu eksperts.

Nav pētījumu, ko kailgliemezis nodara dabiskai videi, kāds ir dabas rezervāts. Vislielāko kaitējumu tas nodara cilvēku iekoptām teritorijām. Kailgliemezis ātri aug un ātri arī izplatās. Ja līdz pagājušajam gadam bija līdz 60 atradnēm Latvijā, tad pērn pievienojās vēl ap 40 apstiprinātām vietām.

Jēkabs Dzenis skaidro: “Lai to saprastu – ja tas ir mazdārziņu rajons vai pilsēta, vienā ielas galā ir šis gliemezis jau iepriekš, tad viņš atrodas trīs ielas tālāk, tā vēl arvien ir tā pati vieta. Tātad - šīs 40 jaunās ir ievērojami lokāli nošķirtas vietas.”

Invazīvo sugu platforma sāka darboties pirms nepilna mēneša, saņemti jau vairāk nekā 60 ziņojumi. Lai gan tajā ir ap 50 dažādu sugu, kā jau eksperti prognozējuši, lielākais ziņojumu skaits ir tieši par kailgliemežiem.

Projekta „LatViaNature” invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska pauž: “Īpaši invazīvie dzīvnieki, viņi mēdz būt kā tādi autobusi – atved sev līdzi dažādas slimības un parazītus, ar kurām mūsu vietējās sugas ir ļoti uzņēmīgas un iet bojā.”

Lai cīnītos ar invazīvo sugu, esot svarīgi saprast, cik daudz un kur tās ir. Svarīgi izglītot cilvēkus, jo invazīvas ir arī tās sugas, par kurām viņi pat neaizdomātos.

Dati, kas tiks iegūti Invazīvo sugu pārvaldniekā, tiks izmantoti ierobežošanas pasākumu plānošanā, ieviešanā, sugu un biotopu apsaimniekošanā, zinātniskos pētījumos, kā arī dažādu ziņojumu un pārskatu sagatavošanā.

Pēc pagājušās nakts lietusgāzēm šorīt no zemes izlīduši simtiem Spānijas kailgliemežu. Tie tā vien tīko notiesāt dārziņu īpašnieku rūpīgi iedēstītos stādus. Ar nelūgto viesi dārziņu īpašnieki, īpaši Zemgalē un Pierīgā, cīnās jau vienpadsmit gadus, bet to izplatība un apjomi aizvien palielinās. Turpina Zemgales TV.

2009. gadā Latvijā pirmo reizi tika konstatēta mūsu dabā invazīva suga – Spānijas kailgliemezis. Kopš tā brīža Spānijas kailgliemeža populācija pie mums ir krietni pieaugusi un tas ir pielāgojies mūsu klimata apstākļiem. Ir vietas Latvijā, kur šie gliemeži tiek vākti burtiski ar spaiņiem. Ar ko ir bīstama šī gliemežu suga, kā to atpazīt savā dārzā un kāpēc eksperti aicina līgotājiem svētku dienās palīdzēt Latvijas dārzos, laukos un pļavās apkarot šo kaitēkli? To redzēsiet kolēģa Ulda Birziņa sižetā.