Divas nedēļas ceļojām pa Poliju, Austriju un Vāciju. Dažas naktis gulējām teltīs, parasti sanāca, ka tās bija lietainas, bet lietus taču netraucē gulēt teltīs.
Austrija ir pirmā valsts, kur Spānijas kailgliemezis tika pirmoreiz konstatēts ārpus savas dzimtenes, 1972. gadā. Tātad gliemezis jau tur mitinās vairāk kā 50 gadus, tā teikt savējais, kamēr pie mums Latvijā tas konstatēts 15 gadus. Gliemezis ir kaitnieks mūsu dārziem, bet nav patīkams arī ceļošanas laikā, gan uzturoties dabā, gan guļot teltīs. Iespējams, ka drīz vairs neviens teltīs negulēs, tāpat kā siena zārdos.
Pirmā nakts ceļojumā bija paredzēta gulēšanai teltī Polijā.
Iebraucam kempingā, bija jau krēsla. Vienīgā doma kā ātrāk uzcelt telti un tikt gulēt. Telts vēl procesā, kad dēls saka: “Re, Spānijas kailgliemezis!”
Ticēt negribējās nemaz, jo gribējās tikt ātrāk gulēt. Bet ieskatoties ar lukturīti telts vietā, visapkārt ir šie mošķi. Pirmā doma, kā savākt telti, lai nesavāktu kopā ar visiem gliemežiem. Dažas mantas arī jau noliktas zālienā…
Savācām visu, kas savācams un pārcēlāmies gulēt mašīnā. Doma gulēt kopā ar šiem gliemežiem, mūs neapmierināja. Tā kā bija jau vēls, nekur citur meklēt naktsmītni nebija noskaņojums.
Šajā kempingā mums radās ideja pamēģināt atzīmēt Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo dzīvnieku kartē šo punktu. Izdevās. Pirmais punkts ārpus LV, ceru, ka tas netraucēs Dabas aizsardzības pārvaldei.
Tikmēr, kamēr mēs gulējām mašīnā, citi gulēja saldi savās teltīs. Kādas ir viņu reakcijas novācot telti, nezinām, devāmies projām agri, nebija nekāda vēlēšanās šeit uzturēties ilgāk.
Kādā citā lietainā naktī, jau citā kempingā Austrijā, konstatējām līdz 10 gliemežiem kempinga teritorijā. Bet bija brīnums, viņi ir ļoti reti un mums nemaz netraucēja. Palikām tur divas naktis.
Kempinga saimnieki, atzina, ka viņi neko ar viņiem nedarot. Kad stāstījām kāda ir situācija pie mums Latvijā, brīnījās, ka tie mēdz sagādāt problēmas.
Paši gan sapratām, ko viņi dara – regulāri pļauj kempinga teritoriju. Nav apkārt visādu krūmu. Mūsu telts bija kempinga piemalē, blakus bija dzīvžogs, tad nu arī satikām, iespējams tālāk no žoga, neviens gliemezi vispār nemanīja.
No rīta apskatot, kas notiek otrpus aiz žoga, tur bija vairāk (pēc divām lietainām dienām). Tur pat blakus upīte, zaru kaudze, visu laiku mitrs, upīte strauji tecēja pēc nakts lietus, kas tecēja lejā no blakus esošā augstā kalna. Bet skats ne tik šausmīgs kāds mums redzēts Latvijā.
Šis kempings bija Austrijā, kur gliemezis jau esot 50 gadus. Staigājot Austrijā, reti, kur satikām pa kādam Spānijas kailgliemezim, lai arī bija slapjš. Viņi tur bija, bet nemanījām tos tādos apjomos, kā, piemēram Talsos Vilkmuižas ezera apkārtnē.
Pēdējā vieta Vācijā, kur vēlējāmies gulēt teltī, izpalika. Jau runājot ar kempinga saimnieci, kur liksim telti, kur mašīnu, saulainā dienā uz betona malas sauļojās viens spānietis. Šobrīd esot viņiem daudz, jo mitrs laiks esot. Visapkārt mežs, kur bez problēmām atrodam savu fotomodeli invazīvo sugu kartei.
Mēs izlēmām aizbraukt no šī kempinga par labu tomēr gulēt apartamentos, nevis kopā ar gliemezi.
Labā ziņa, bija pāris kempingi (Vīnē, Minhenē, Štuttgartē), kur gliemežus tā arī nesatikām.
Paraksties, lai Spānijas kailgliemezi iekļauj invazīvo sugu sarakstā! Vēl joprojām šī suga nav atzīta kā invazīva! https://manabalss.lv/spanijas-kailgliemezis-ir-jaieklauj-latvijas-nacionalaja-invazivo-sugu-saraksta/show Parakstīties nav sarežģīti. Ko tas dos, rādīs laiks, no parakstīšanās sliktāk nebūs.
Invazīvo dzīvnieku karte (lai redzētu tikai Spānijas kailgliemezi, izvēlies to): https://ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/?fbclid=IwAR0pirqmTRyBxdK1wRAKFdhnaCTZycdDXnTpG4ZnPGhJA05EMJWR3u-YvL0#/invazivo-sugu-parvaldnieks/pages/inv-dzivn-sugu-noverojumi
Aicinu arī citus atzīmēt kempingus kartē, kas ir ārpus LV, lai plānojot ceļojumus, ir vieglāk saprotams, kur vēl telti ir iespējams normāli uzcelt, un kur tomēr labāk gulēt viesnīcās vai apartamentos.
Tiem, kuri ceļo ar kemperiem, tiem būtiski problēmas iespējams viņi nesagādā, ja vien nav vēlēšanās iekārtot blakus kemperim zaļo zonu. Patīkami nav, bet gluži virsū arī nelien.
Visērtāk par atradnēm ir ziņot ar telefona aplikāciju Survey123. QR kods ziņojumiem vienreiz ir jānoskenē, to visērtāk atrast ir https://spanijaskailgliemezis.lv/ sākumlapas augšā.