05. Dzīve kopā ar Spānijas kailgliemezi

Man ļoti nepatīk doma, ka mums ar Spānijas kailgliemezi nāksies sadzīvot. Tā nav slimība, pret kuru var vakcinēties un iespēja, ka saslimsi ir mazāka vai tas notiks daudz vieglāk. Dzīve kopā ar Spānijas kailgliemezi nozīmē to, ka mūsu dzīve tam nāksies pakārtot. Meklējot risinājumus, ko varēsim dārzā stādīt, kādas dobes veidot, kādas aizsargjoslas dobju malās un tāpat katrs vasaras vakars jāpavada nevis vērojot saulrietu, bet drūmi staigājot pa dārzu nodurtu galvu meklējot glumos gliemežus. Pēc pirmreizējām lasīšanām teritorijās, kur tas nav darīts iepriekš regulāri, atgriežos ar glumiem krokšiem, nākamajā rītā tie vienkārši no visām pusēm ir glumi, lai arī vakarā tā sajūta tāda nav bijusi. Ja pļauta zāle un nav savākta, pēc gliemežu lasīšanas mājās pārrodies ar "platformenēm", jo gliemežu gļotas un zāle ir izveidojusi pāris centimetrus biezāku apavu zoli.

Ja reizēm pārņem nostaļģija par laikiem, kad varējām gulēt siena zārdos, tagad tie ir retums, bet ja tur ir gliemezis, diez vai atradīsies gulētāji. Mans bērns vasarā ļoti vēlas gulēt teltī, ja gliemezis būs visur, tad baidos, ka teltis plauktā noputēs  ar putekļiem.

Ja Tu gliemezi centies tikai ierobežot, tas savairosies atkal un atkal. Tie ir regulāri ikgadēji naudas līdzekļi, kas jāvelta to ierobežošanai, tās ir ikgadējas gliemežu lasīšanas talkas. Es labprāt labāk ietu šodien lasīt sēnes mežā, darboties dārzā, iekārtojot puķu dobes, bet saprotu, ka šobrīd ir pēdējais laiks, kad ir jāizdara viss iespējamais, lai tiktu vaļā no Spānijas kailgliemeža. Viena mūsu ģimene to nevar izdarīt, rokas par īsām un to skaits par maz, bet ja visi mēs ejam un darām un gaidām mazāk uz citiem, kad kaut ko izdarīs. Rezultāts būs, arī tas, kas tagad neko nedara, sāks darīt, jo redzēs, ka cīņa nav bezjēdzīga. Mani šīs vasaras gliemežu apkarošanas rezultāti ir acīmredzami, ka varam, ja mēs gribam kaut ko darīt lietas labā! Vieglāk ir neko nedarīt, bet tad rēķināmies ar sekām. Viss ir atkarīgs no tā, cik mēs esam spēcīgi!

Ja patika, padalies!

Iveta Jakubāne – malakoloģe, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE-IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu. LLKC semināru rīko sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Daugavpils universitāti.

Vasara ir laiks, kad mazdārziņu īpašnieki sāk novākt ražu, bet Jelgavas pievārtē dārzu saimniekiem šogad atliek vien noskatīties uz sagrauztajām pupiņu, kāpostu un pat puķu lapām. Neskartas ir tikai begonijas un tomāti siltumnīcā. Šīs postažas vaininieki ir Spānijas kailgliemeži, kam pēdējo gadu Latvijas siltās ziemas un lietainās vasaras ir izdzīvošanai ļoti labvēlīgas. Stāsta TV Spektrs.

Spānijas kailgliemezis savā dabiskajā izplatības areālā ir sastopams mitrās vietās lapkoku mežos, ūdenstilpju piekrastēs, pļavās, parkos un dārzos. Ārpus dabiskā izplatības areāla vairākās Eiropas valstīs suga ir sastopama cilvēka mītņu tuvumā, galvenokārt, dārzos, apstādījumos un parkos, lauksaimniecības zemēs un ietekmētos biotopos. Latvijā Spānijas kailgliemezis konstatēts dārzos. 

Pēc pagājušās nakts lietusgāzēm šorīt no zemes izlīduši simtiem Spānijas kailgliemežu. Tie tā vien tīko notiesāt dārziņu īpašnieku rūpīgi iedēstītos stādus. Ar nelūgto viesi dārziņu īpašnieki, īpaši Zemgalē un Pierīgā, cīnās jau vienpadsmit gadus, bet to izplatība un apjomi aizvien palielinās. Turpina Zemgales TV.

2009. gadā Latvijā pirmo reizi tika konstatēta mūsu dabā invazīva suga – Spānijas kailgliemezis. Kopš tā brīža Spānijas kailgliemeža populācija pie mums ir krietni pieaugusi un tas ir pielāgojies mūsu klimata apstākļiem. Ir vietas Latvijā, kur šie gliemeži tiek vākti burtiski ar spaiņiem. Ar ko ir bīstama šī gliemežu suga, kā to atpazīt savā dārzā un kāpēc eksperti aicina līgotājiem svētku dienās palīdzēt Latvijas dārzos, laukos un pļavās apkarot šo kaitēkli? To redzēsiet kolēģa Ulda Birziņa sižetā.

Zaļā Latvija - Spānijas kailgliemeži un Sosnovska latvānis, Sigulda, 01/07/2021 Vairāk lasīt https://www.la.lv/bez-latvana-ir-citi... Komentē: Madara Briede, AS "Latvijas Mediji" žurnāliste. Jēkabs Dzenis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LIFE for Species koordinators un projekta LIFE-IP LatViaNature eksperts. Invazīvo sugu pārvaldnieks https://reef.daba.gov.lv/public/lat/i... Latvānis https://www.vaad.gov.lv/lv/kas-ir-lat... Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowsky) https://lv.wikipedia.org/wiki/Sosnovs... Spānijas kailgliemeži: https://lv.wikipedia.org/wiki/Sp%C4%8... http://noverojumi.vaad.gov.lv/jaunumi... Publikācija: https://www.la.lv/bez-latvana-ir-citi... Video sižetu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Latvijas Mediji”, video autors: Dainis Bušmanis, 2021.